Klusums.

278519558176239660_kMuXojey_c

Pirms pāris dienām, garlaicības mākta, nu jau trešo nedēļu cīnoties ar virusozu bacili, “ielīdu draugos” palasīt savu veco dienagrāmatu. Viņa izskatās varen jocīgi, jo dzejas gabali šķiet saspiesti un attēli pazuduši, bet citādies viss lasāms, manējā ir 36 lpp, diezgan daudz, pirmais ieraksts 2007. gadā, visaktīvākā darbība noritējusi 2009. gadā, kad pat komentāri bijuši daudz un interesanti, tādas foršas diskusiju lapas sanākušas.

Šodien tur ir kapa klusums, pat ieejot palasīt šķita, ka kaut kas nav riktīgi.

Ienācu te, jāsaka, ka nekas labāks, no kādreizējās čupas aktīvo palikuši tikai trīs, komentāru gandrīz nav.

Vai tiešām tagad visi sēž savos telefonos un skrolo fun bildītes ar brīžiem padebīliem uzrakstiem? Vismaz tā liecina mani novērojumi Rīgas sabiedriskajā transportā. Kāpēc cilvēki izvairās lasīt garākus apcerējumus? Neinteresanti? Redze sūdīga, bet sabiedriskajā acenes negribās stutēt degunā? Varbūt nemāk lasīt?

Es nezinu kā ir Jums, bet man pietrūkst lasāmie gargabali, ja neskaita akadēmiskos, kuri pēdējā pusgadā ir atkal atgriezušies manā sortimentā, principā arī par rakstīšanas apjomiem nesūdzos, bet gribās šo brīvību, rakstīt kā es vēlos, piedrāzt komatus, latviskos vārdus un birokrātisku vai akadēmisku labskanību, I am a wild child..

Varbūt satiekamies laiku pa laikam šeit, un apspriežam kādus aktuālus jautājumus, ne jau profesionāli, bet tā vienkārši – viedokļu apmaiņa, šizo izpausmes, dažreiz vienkārši interesanti zināt, ko cits ir redzējis sapnī.. Varbūt ir laiks no sociālajiem tīkliem pāriet uz pāris sakarīgu blogu lasīšanu un komentēšanu?

Saprotiet, mani interesējat Jūs, Jūsu personības un skatījumi, nevis jūsu nošērotais un salaikotais citu copy/paste saturs..

Tiekamies?

 

Ieelpa – izelpa

Var jau būt, ka cilvēkiem šķiet, ka viņi ir gudri un intelektuāli, bet vai tiešām prasta bļaustīšanās, ķēmošanās, bez absolūtas humora izjūtas ir normāla?

Šajā brīdī tikai ieelpo, klusē un mēģini nepakļauties melnai zlampai, kurā visi citi ir sliktie tikai ne paši.

Neļaut sevī ienākt prastumam. Līku koku neiztaisnot, un ja viņiem patīk citiem pakaļ skaitīt minūtes, bet pašiem pat stundu nesajust, tā jau ir viņu morālā problēma un sirdsapziņa.

Es elpoju – izelpoju.

Vajag jaunu sākumu.

21 dienas prieka projekts

Mmm, jauns gads – jaunas apņemšanās. Kāpēc gan, nē?

Mums ar kolēģi šorīt dzima ideja – 21 dienu (ar domu, lai rodas pieradums) vērst priecīgāku skatu uz dzīvi, darīt lietas ar prieku un neīgņoties līdzi īgņām.

Un, protams, nedrīkst aizmirst par savu fizisko ķermeni, kāds izvēlas detox kūri, kāds izvēlas fiziskās aktivitātes.

Es likšu uzsvaru uz skriešanu un spēka treniņiem.

Izskatā un spožās acīs ir spēks, vai ne? Nu tad šogad daram visu, lai būtu harmoniski, skaisti, iedvesmojoši un priecīgi, tā mēs paveiksim daudz vairāk!

Ja arī tu vēlies piedalīties, droši dalies savos panākumos, pārdomās un krikumos, lietojot temturi #21priekadiena

Virsmērķis – būt priecīgiem visu savu atlikušo mūžu!

My perfect autumn.

Processed with VSCOcam with a5 preset

Processed with VSCOcam with a5 preset

e063378291c0db7bb85bb4cefb8b4a8c 5699efe16c04ce713deb6327d6bde5bc ce6b2a075f5fc3a876a9f9114a230f49

Varbūt ir laiks atgriezties.

Ziniet, es jau labu laiku svārstos – rakstīt vai nerakstīt. Atgriezties pie šī bloga biežākas apmīļošanas vai tomēr salti ieturēt pozu, ka nerakstās.

Nav jau tā, ka nerakstās. Ir vienkārši jāapsēžas. Jāliek domām iet soli pa solim nevis lekt uz batuta un skriet vienlaicīgi, rodas baigais mudžeklis un šķiet, ka nerakstās. Īstenībā pirksti ir tie, kas atšķetina domu pavedienu un ļauj to padarīt par izlasāmu.

Mani laikam ir iedrošinājusi kolēģe pamēģināt. Kāpēc gan ne? Bet vai vajag? Es joprojām svārstos. Es nezinu vai gribu dalīties ar lasītāju, iespējams pilnīgu svešinieku, savās pārdomās. Es nezinu  par ko no tā visa mudžekļa, lai uzraksta. Manī ir daudz rakstāmā, bet tas ir ieslēgts stikla kupolā, ja tev sanāks izuzrbināt mazu spraugu, varbūt labumiņš spruks laukā.

Kā būs? Vai iedosi man ideju par ko uzrakstīt? Par ko tu gribi zināt manas domas? Nebaidies es domāju par viskautko. :p

Droši, gaidu idejas ierosmei, un tad jau tiekamies manā atbildes “postā”.

Lai silti un patīkami,

Tavs Foksijs.

Baltic Yoga School

Man jau labu laiku galvā sēž doma, ka es negribu studēt ne bakalauru, ne maģistru, bet gribu kļūt par jogas instruktoru. Es pat esmu atradusi kursus, kas sastāv no trīs daļām un uzsākas jau augustā. Man vienīgi būtu jālaimē latloto. Jo, kā izradās, pat jogā, bez naudas nekur tālu netiksi. Mūsdienās nevar aizbraukt kkur latgalē, pie kāda veca jogas praktiķa, nedēļu padzīvot teltī, paasanot ezera krastā un iegūt sertifikātu.

Ja nu vēl kādu interesē, te var apgūt jogu: http://www.balticyogaschool.net/

fb302f585b890e05667d62cb99b126a1