Monthly Archives: augusts 2012

Katram savs.

Cilvēki visos laikos ir uztraukušies par lieko svaru, agrāk arī par kārnumu un kā Madara stāstīja, tad pat likuši jaunavas kambaros nodzirdīt ar pienu, lai izejot pie vīra, kārumniekam ir kur ieķerties.

Katram savs. Man pārmet, ka es esot pavisam izkāmējusi, jā, man vairs nav vaidziņi un mazā riteņa riepiņa ap vidukli, taču ,mans svars gada laikā ir smazinājies tikai par 1kg. Es ļoti labprāt nodarbotos ar peldēšanu un jogu, lai nostiprinātu sevī muskuļu masu. Vispār, jāsaka ir jocīga sajūta skatoties apkārt, ka daudzi pazīstamie cilvēki tiešām pieņemas svarā, negribu būt ļauna, taču ir laikam atšķirība vai pavadīt vasaru ofisā cilājot papīrus, vai trīs mēnešus intensīvi strādājot lauka darbus, atgādināšu tur darbu nevar pamest tikai tāpēc, ka palika grūti un nekādi powernap tur arī nedarbojas, iesāki, tās 4t graudu ar spainīti pārbērt, nu tad arī pabeidz. Bet principā joprojām uzskatu, ka lielāko daļu no mūsu izskata veido gēni un tikai mazu daļu workout programmas.

Cilvēkam nekad nav labi, pie tāda secinājuma šodien nonāku vairākkārt..

 

Advertisements

Darba tirgus.

Darba meklēšana manī kurina naidu un dusmas, kārtējo reizi arī apliecina manu spītību. Ja man pietiktu ar vienkāršu darbiņu, vai pat varbūt vairākiem maziem sviestmaižu darbiņiem, es jau iespējams, sen gulētu laimīga, bet man nepietiek, stulbi, bet es vienmēr mērķēju augstāk, cerams, ka, kā tajā teicienā: mērķējot uz mēnesi ir vismaz cerība attapties starp zvaigznēm, bet tas nav viegli. Šobrīd jau esmu tuvu emocionālajam sabrukumam, atkal jau jūtos kā suns, kuram gar degunu vēcina kauliņu, pieliek milimetra attālumā un parauj nost!

Esmu bijusi jau uz pieteikami daudz darba pārrunām, runājot skaitļos: transporta biļetēs, lai nokļūtu uz šīm pārrunām, minimālo algu jau noteikti esmu notriekusi. Nav jau tā, ka aizsūti cv, aizbrauc uz pārrunām un saņem atbildi, jā vai nē. Nē. Viss ir bišķi garāk un sarežģītāk, dažreiz uz vienu iestādi ir jābrauc uz pārrunām pat divas un trīs reizes, bet ziniet, kas kaitina visvairāk, ka pēc tam pasaka, jūs esat lieliska, tomēr tam otram kandidātam bija trīs gadu pieredze.. Nu labi vadošo amatu speciālistiem vajag pieredzi, no otras puses vadošo amatu speciālisti drīkst būt iesācēji, jo darbu jau izdara tie pakļautie..

Trīs gadu pieredze pienesot šefam kafiju? Saliekot dokumentus pa plauktiņiem? Kā robotam izpildot pavēles, kas tiek dotas? Trīs gadi izvelkot no pirmdienas līdz piektdienai ar riebumu? Respektīvi, man riebjas šis darbs, bet man ir darbs? Trīs gadu pieredze ar angļu valodas zināšanām, kas bišķi piemirstas guļ vidusskolas centralizētā eksāmena runāšanas daļā, labākajā gadījumā augstkolas pirmā kursa atsēdētajās lekcijās?

Es esmu skarba, jā! Bet 90% gadījumu tieši tā arī ir! Mums visiem šķiet, ka mēs esam gudrākie un labākie pasaulē, loģiski, man arī tā šķiet, tikai es vnm uzskatu, ka manai personībai ir vēl 90% kapacitāte izaugsmei.

Ļoti vēlos, ceru un mazliet arī ticu, ka Latgale pēc 20 gadiem būs skaista, cerams, arī cilvēku apdzīvota vieta Latvijas austrumos, te vēl kāds runās latgaliski un te vēl būs kur strādāt, un pļavās vēl dūks traktori, nevis locīsies kārkli. Es ticu, bet neaizmirstiem, ka tam ticēt varu, arī atrodoties ārzemēs, kur milzu paldies man teiks, kaut vai tikai par to pienesto kafiju.

Ar cieņu,

Jolanta

viņu stāsti II.

Pilnīgs klusums telpā, tikai elektrība klusi ieguldz rozetēs, pavērti skropstu gali un viņa atceras sapnī redzēto.

Uzsilis, tumsnējs mežs. Melnbaltais kino. Viņa, kā princese, gariem, gaišiem, vēja apjoztiem matiem dodas gar takas malu biezoknī. Piejāj, vai cik banāli, princis baltā zirgā, piedāvā piebiedroties. Viņa jūtas drošība, apskāvusi tvirto augumu. Var redzēt koka māju, drīzāk būdu, tai blakus skaists pīlādzis, kas vienīgais piešķir brīdim krāsu, oranžas ogas lūdz tās apēst. Tā zaros sēž vēl viens krāsas kamols – sarkankrūtitis un saka princesei, ka viss būs labi.

Viņa taču netic tam, ka putni runā.

Basām pēdām aiztek uz virtuvi, kur viņu jau gaida brokastis. Bērni šodien izcili mierīgi. Viņš jautā, ko viņa redzējusi sapnī, viņas kārta stāstīt. Viņa silti atbild, ka neatceras, ko redzējusi, apskauj viņu, noskūpsta bērnus un satver plaukstās savu mīļāko kafijas krūzi, baltu porcelāna bļodiņu ar osu. Tumša un stipra, tā ir viņas rīta garša. Viņa nemeloja. Viņa pastāstīs sapni vēlāk. Viņai nepatīk runāt no rītiem.

 

Tagged

fabula,mazliet.

es laikam esmu suns.

ja man saimnieks vienreiz iesit ar mietu pa muguru, pat, ja tikai, lai pārmācītu, nevis naida dēļ.

es viņā viļos.

vairs nav bail likt vilties viņam manī.

bet, ja saimnieks mani mīl, pat ja nenes man gardākos kauliņos, visiem nestāsta par manām tīrasinīm vēnās, nebučo citu acīm redzot.

es vnk jūtu, ka mani mīl, novērtē, uztic man daļu sevis, savu brīvību un drošību.

tad es riešu un kodīšu tam, kurš kaut ar vārdu, kaut ar slinktu elpu ķengās manējo.

arī viņam neredzot.

viņš vnk jutīs.

draugs.