Tag Archives: raksts

El trio.

Prioritāšu izsvēršana, kas pilnīgi noteikti aizved pie dzīves svinēšanas, sākas ar svarīgā un mazsvarīgā nošķiršanu, ar pienākumu aizmiršanu, jo galu galā ne vienmēr kaut kas ir jādara tikai tādēļ, ka tā ir pareizi, vislabākā sajūta ir tad, kad dara kā liek sirds un neliekuļo.

Es biju Rīgā trešdien, un varēju tur palikt, taču es izvēlējos aizdoties mājup izgulēties un atgriezties Rīgā ceturdien kā cilvēks, netraumējot apkārtējo psihes. Bet šoreiz stāsts nebūs ne par Rīgu, ne Salaspili, stāsts būs par Valmieru.

Jāsaka tā ir gandrīz perfekta pilsētā, gandrīz tādēļ, ka nekas šajā pasaulē nav perfekts, perfekti simetrisks. Pats svarīgākais ir izvēlēties pareizos cilvēkus, jo tad nav jāizliekas, ka viss ir fantastisks, ka nogurums vispār neeksistē, ka esmu turbo sieviete, jo tā nav.. mums katram, taču dzīvē ir kādi kreņķi, tikai to zin’ tikai paši tuvākie cilvēki un tā tam būs būt!

Es esmu izaugusi no klubu dzīves, lai gan jāsaka, nekad tā pa īstam tajā nemaz neesmu bijusi, man vienmēr ir paticis baudīt atmosfēru, vērot cilvēkus, nevis kratīties deju placī, tā vienkārši ir, jo manuprāt, no dejas ir jēga tikai tad, ja tajā ir kaisle un ja tā kko pauž.. bet es esmu piedzīvojusi savu klubu ēru un kratījusies, kā lielākā daļa cilvēku, jā.

Daudz lielāku nozīmi piešķiru teātrim un kvalitatīviem, saturīgiem pasākumiem kopumā. Šoreiz baudījām Valmieras drāmas teātra sniegumu “Krustmāte no Brazīlijas”, tā nebija dziļa, tomēr atslodzei no ikdienas tieši laikā, turklāt, ja biļeti var dabūt pa 2.80Ls, tad vnk grēks neiet. Jāatzīst visu asumu piešķila fakts, ka nokavējām izrādi, kādas 30 min, jo aizgulējāmies, nē, jo domājām, ka izrāde sākas vēlāk, tā nu skaisti cilpojām uz savu pirmo rindu starmešu gaismās, man nācās pirmo cēlienu nosēdēt uz grīdas, jo bija uzlikts tikai viens papildus krēsls, bet es nesūdzos, man tas pilnīgi neko nesabojāja, tikai pastiprināja pozitīvās emocijas, turklāt, jā, es varu teikt ka man ir elks Latvijas teātra vidē – Meiers uzvārdā, ja nemaldos, man viņš ir Nikolajs, noslēpumainais, skaistais tēls.

Un ar teātri jau nebūtu gana, dažādu likteņa pavērsienu rezultātā ar meloni rokās ieripojām restorānā Parks, kur baudījām vīnu un tad skanēji kkas no šī:

El trio soliste bija vienkārši lieliska, tā bija harizmas paraugstunda, bija vēlme tikai aizvērt acis un klausīties, mūzika, skaņa bija lieliska.

To ir grūti aprakstīt, taču, jāsaka, tas bija viens no labājiem dzīvajiem priekšnesumiem, ko biju dzirdējusi, mani apbūra tā vienkāršība, tā solistes sasaiste ar zāli, ja varētu es viņus nominētu par šī gada labāko dzīvo uzstāšanos.

Valmiera ir kultūras pilsēta. Turklāt mazie attālumi starp objektiem ir vnk awesome.

Brauciet, baudiet, radiet!

Manas brīvdienas radīja mani lieliskie! Paldies!

Advertisements
Tagged ,

Books.

Rēzeknes vēstīs atradu rakstiņu divu pirkstu platumā par to, ka lasīšana uzlabo veselību. Oriģinālavots gan nav norādīts un diezvai Rēzeknes vēstis pašas sazinājās ar Oksfordas Universitātes zinātniekiem, kas secinājuši, ka grāmatu lasīšana ne tikai attīsta intelektuālās spējas, bet arī pozitīvi ietekmē fizisko un psihisko veselību. Esot svarīgi lasīt biezas un sarežģītas grāmatas agrā vecumā, tad prāts iemācās veidot garas cēloņsakarību ķēdes. Tikai nieka 6min lasīšana samazinot stresa līmeni par 2/3, tā esot daudz efektīvāka par mūzikas terapiju un pastaigām.

Tā lūk, maza avīze, bet var atrast arī šādu gudru faktu. Kāda bija Jūsu pēdējā grāmata? Un cik daudz un ko Jūs lasījāt bērnībā?

Tagged ,

Eu não falo português.

Visu turpmāk lasāmo informācijas blāķi es kādreiz vēlējos publicēt kādā žurnālī, bet šķiet šodien ir pienācis brīdis to publicēt šeit, jo tieši pirms gada es kravāju mantas, lai atgrieztos mājās no Madrides. Baudiet noskaņu šoreiz gan tikai teksta formātā, jo tomēr nevēlos publicēt pašas fotogrāfētās bildes, un kaut kāda daļa jau tika te publicēta pirms kāda laiciņa, tāpēc skata pēc iemetīšu dažas pinterest vietnē atrodamās. čau.

Saule.Smiltis.Smiekli.Sangrija.Sērfošana.

Tika daudz kodolīgu atslēgvārdu var piemeklēt šai pilsētai atbilstoši katra gaumei.

Oporto

2011. gadā savu Erasmus mācību semestri pavadīju Porto, otrā lielākajā Portugāles pilsētā, kas pēdējos gados kļuvusi par arvien iecienītāku tūrisma galamērķi. Lai pastāstītu par Porto nepietiktu pāris stundu, pusgadā piedzīvots milzums atmiņā paliekošu mirkļu.

Porto mani uzrunāja jau pirmajā satikšanās reizē, toreiz ziemā, janvāra vidū, kad vietējie vēl staigāja kažokos, vārda tiešā nozīmē, mēs, latvietes, jau bradājām okeānā un iztikām ar krekliņiem un svārkiem, ko īpaši novērtēja vietējie un neiespringdami raidīja savus komplimentus mūsu virzienā pa atvēro mašīnu logiem – „Bonitas!” jeb skaistas.

Sava atšķirīgā, ziemeļnieciskā izskata dēļ var rasties arī iespēja piedzīvot interesantus brīžus, kā tas gadījās arī man. Esmu rudmate jau kopš dzimšanas  un manu seju rotā klajums vasarraibumu, kaut kur pa vidu atvēlot vietu dzintarkrāsas acīm. Latvijā, neesmu nekas īpašs, taču tur tā ir eksotika. Porto mani uztvēra divējādi, teju ar pielūgsmi un apbrīnu, gan ar piesardzīgiem skatieniem. Dodoties kādā vakara pastaigā tiku pamatīgi izsista no sliedēm. Kāda sieviete, stumjot ratiņus, jau pa gabalu cieši skatījās uz mani, taču paejot garām, nospļāvās un pārmeta krustu. Kaut ko tādu līdz šim man vēl nebija nācies sastapties. Turpmākajos mēnešos, gan piedzīvoju arī gadījumu, kad manai paziņai uzspļāva ubags, par to, ka viņa neiedeva naudu. Jāatzīst, ubagi te ir visnotaļ uzstājīgi, īpaši to novēro, ja vairākkārt sastop vienu un to pašu lūdzēju.  Gadās arī sirsnīgāki gadījumi, kad cilvēks neatsakās pat no pus apelsīna, jo veikalā pirkts tas pilnīgi noteikti ir gardāks un sulīgāks, nekā pilsētas apstādījumos plūkts.

Vinho do Porto

Nenoliedzami tieši portvīns ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc daudzi izvēlas apceļot Portugāli. Tas šeit tiešām ir lielisks, turklāt kādas izvēles iespējas! Lai paciemotos visās vīna darītavās ar vienu dienu nepietiks, Vila Nova De Gaia ir īsta portvīnu Ermitāža, šoreiz gan bauda garšas kārpiņām. Turklāt vairākas no vīna darītavām ir īpaši draudzīgas tūristiem, piemēram,  Croft, Offley, Teylor kurā Jūs uzņems apmācīti gidi, izstāstīt par vīna ražošanas procesu, iepazīstinās ar Douro upes ieleju un neaizmirsīs arī bezmaksas ieliet divas glāzes vīna – baltvīnu un sarkanvīnu – noprovēšanai. Ja nu kāds iegaršosies, to būs iespējams arī turpat iegādāties par ļoti draudzīgu cenu, salīdzinājumā ar Latviju. Vien būtiski atcerēties, ka portvīns ir gandrīz divtik spēcīgāks par parasto vīnu, kas nozīmē, ka trešās vīna darītavas apmeklējumā Jūsu mēle jau varētu pati raisīties uz sarunu. Šīs ekskursijas pa vīna glabātuvēm un stāsti par vēsturiskajām mērīšanas vienībām ir tiešām pozitīvisma un zināšanu bagātas. Turklāt vienā no darītavām sastapām arī lietuviešu gidi, kas uzrunāja ar saviem gaišajiem matiem un zilajām acīm.

Cilvēku tur mēdz būt daudz, taču maksimums stundas laikā tiksiet lūgts sekot grupai. Turklāt ņemot vērā, ka visas vīna darītavas atrodas vienā pilsētiņā – Vila Nova De Gaia, kas atrodas otrpus upei, pretējā krastā Porto, attālumu pārvarēšana nesagādā grūtības.

Ēdiena medībās

Pēc ekskursijas pa vīna darītavām, var saules norieta pielietā gaismā doties pāri, par kļūdaini dēvēto Eifeļa tiltu, kas nudien izskatās kā daļa no Eifeļtorņa, uz Porto, un baudīt gardas vakariņas Ribeirā, ja jūsu finanses atļauj, vai arī dodoties gar upi uz okeāna pusi, atrast kādu lētāku restorānu vai kafejnīcu, kurā nobaudīt neaprakstāmi gardo Bacalhau de Nata, kas ir zivs, menca, ar kartupeļiem un olu, Francezinhu, kas ir interesanta veida maizes un desiņu kārtojums, papildināts ar olu un sieru, pārliets ar asu mērci un tradicionāli dekorēts ar chilli piparu, vai kādu citu portugāļu virtuves ēdienu. Varu ieteikt kafejnīcu pilsētas centrā, kur nobaudīt gan tradicionālu Portugāļu ēdienu, gan arī kaut ko mūsu platuma grādiem atbilstošāku, par draudzīgām cenām, teicamu kvalitāti un apkalpošanu – Cafe Piolho.

Labākos portvīnus par saprātīgu cenu un ar lielisku apkalpošanu var iegādāties, pirms tam pagaršojot, Garrafeira do Carmo veikaliņā, pašā pilsētas centrā gandrīz iepretī vienai no slavenākajām baznīcām Igreja Carmelitas Carmo, kuras sienas no ārpuses rotā īpaša zilo flīžu apdare, blakus lauvu laukumam „Praca leoes”. Plus punktus no šarmantajiem pārdevējiem gūsiet vien pasakot Bom dia (Labdien) un Obrigada (Paldies).

Portugāli un tieši Porto, pilnīgi noteikti var dēvēt par gastronomisko izvirtību pilsētu, ja jums izdodas noīrēt, kādu jumtistabu ar terasi, tad ziniet, jūsu brīvdienas būs paradīze! Rītu ieteiktu sākt ar baltu kafiju un kādu no mutē kūstošajām smalkmaizītēm – Pastel de natas, kas ir jānogaršo pilnīgi noteikti, jo ir viens no Portugāles nacionālajiem kārumiem. Vislabākos kulinārās brīnumus atradīsiet La Boulangerie de Paris, kas piedāvā Francijai raksturīgu konditoreju, taču tā lieliski piestāv Porto. Maiznīciņas un kūkotavas Porto tiešām nav retums.

Rua de Harry Potter

Manuprāt, labākais veids kā iepazīt pilsētu, ir doties pastaigā, tā esmu darījusi neskaitāmas reizes, pilnībā ignorējot sabiedrisko transportu, rezultāts vienmēr ir bijis lielisks, ja neskaita pagurušas kājas, kas īpaši draud Porto, jo ieliņas šai pilsētā ir pilnībā pielīdzināmas Sanfrancisko, ļoti strauji kāpumi un kritumi, jo pilsēta uzbūvēta kalnā.

Ieliņas te ir ļoti veclaicīgas, romantiskas un reālas, nekas nešķiet samākslots, tāpēc īpaši jāuzmanās no suņu atstātām „dāvaniņām”, par kurām Latvijā mēdzam sūdzēties tikai pavasarī, šeit var gadīties iekāpt visai bieži.

Ļoti raksturīgs skats Porto ir ielās izžautās drēbes, kas sākotnēji šķiet traucējoši, taču vēlāk tiek apjausts to radītais šarms.

Maldoties pa dažādām ieliņām, agri vai vēlu nonāksiet pilsētas centrā un no lauvu laukuma lejupejošajā ieliņā atradīsiet vienu no pasaulē skaistākajiem grāmatveikaliem  Livraria Lello, kas slavens ne vien ar neticami skaisto interjeru, vītņu kāpnēm un īpašo krāsu un materiālu spēli, bet arī ar to, ka tieši šī grāmatveikala otrajā stāvā esot tapuši Harija Potera pirmie manuskripti.

Matosinhos

Ideāla vieta, kur vienlaikus būt gan aktivitāšu, gan laiskuma un nekā darīšanas cienītājiem, pilnīgi noteikti ir pludmale, kas atrodas vien 40min gājiena attālumā no centra, tāpat ir iespēja turp nokļūt ar retro tramvaju – nr.1, kas sezonas laikā mēdz būt pārpildīts.

Aktīvākajiem noteikti jādodas uz Matošinjos, kas ir sērfotāju paradīze, tiesa orientēta uz iesācējiem un nepratējiem, jo viļņi te nav biedējoši augsti, tomēr izbaudīt, ko nozīmē sērfošana, pilnā ekipējumā un instruktora pavadībā te pilnīgi noteikti varēs jebkurā vecumā.

Pēc dienas okeāna krastā ieteiktu doties Matošinjos dzīvojamajā rajonā un sameklēt kādu lētu un draudzīgu suši ēstuvi vai gluži vienkārši nobaudīt Portugāļu gaumē žāvētu zivi. Šis rajons ir daudz industriālāks un mūsdienīgāks, vizuāli atšķirīgs no Porto centrālās daļas, tāpēc īpaši iesaku kādu dienu veltīt arī šai pusei.

Turklāt te apskatāma visnotaļ interesanta skulptūra, kas piesaista uzmanību, bet kuru pirmajā brīdī ir grūti dēvēt par skulptūra vai mākslu, jo tā radīta no zvejas tīkla. Youtube ierakstot „Janet Echelman: Taking imagination seriously”, atradīsies iedvesmojošu stāstu par to, kā šī skulptūra ir tapusi.

Uz atgriešanos

Porto ir pilsēta, kas nozvejo iebraucēju sirdis, kas apbur un nekad neļauj aizmirst par savu eksistenci.

Es tiešām neieteiktu šo pilsētu apskatīt tikai tūrista acīm, aši izskrienot nozīmīgākos objektus, bet būt ceļotājam, ar vēlmi iepazīt jaunu kultūru. To vislabāk var izdarīt vienkārši laiski dzīvojot šeit kaut vai tikai pāris dienas, bet esot daļai no pilsētas, bez kartes un Must see vietām, ar kafiju un vīnu, ar sauli pielietām sirdīm. Cilvēki šeit ir ļoti atsaucīgi un pretimnākoši, galvenais esiet atvērti!

Tagged