Cienītā, jums jaka deg.

Vilcienstāsti ir mans mīļākais žanrs. Teikšu atklāti šodien iespraužoties 23. trolejbusā galīgi nejutos, kā komunikāciju mīloša būtne, jāatzīst, ka braucu pa zaķi (un apliecināju pati sev – kājām iet ir daudzreiz foršāk), bet ne par to šoreiz ir stāsts. 

Jauki, ka cilvēki bija ļoti izpalīdzi, runātīgi un negāja pa gaisu teksti “eu, kas i, akls esi? neredzi, ka pa kājām mīcies” un tml.Visi klātesošie bija patiesi bumbulīši, kas nopīkstināja talonus, runājās par laikapstākļiem, jauniešu nosišanos Jūrmalā un citām ikdienišķām lietām. Savukārt es ar diviem nepilngadīgiem jaunekļiem priecājos, ka mums izdevās izsprukt un kontrolei pabraucām garām (tas nekas, ka man rokās bija 3 etaloni, man vnk negribējās viņus pīkšķināt). Pēdējo reizi braucot šādā transportlīdzeklī, manu kāju iešķūrēja zemdurvju birstēs, šķita jau, ka zābakiem pēdējā stundiņa, lieki piebilst, ka šoferis nevis apjautājās vai mana potīte nav lupatās, bet ieknāba par manu neuzmanību. 

Vilcienos var elpot plašāk, jo jābūt ārkārtējai situācijai, lai saskartos cilvēku vēderi.

Naivi šķita, ka šodien būs ne tikai brīva vieta, bet arī klusums, tāpēc izvilku savas “Staļina govis”, ar domu, ka varēs palasīt. Beidzot es sapratu, kāpēc pirms pāris dienām vilcienā kāds kungs mēroja ceļu no vagona sākuma līdz beigām, lai lūgtu, kādu makten runīgu un skanīgu kundzi, beigt telefona sarunu. Viņš tikai vēlējās rāmi palasīt grāmatu nevis šķūrēja vietu saviem “putniem”.

Gadījās kā ne, man blakus piesēda divas jaunietes – draudzenes, no kurām viena ļoti apjūsmoja otru, būtu pretējais dzimums vai aizdomīgas krāsas, teiktu, ka sita kanti. Vecākā no dāmām ~20 (Dace), jaunākā ~16/17(Laura). Nē, es ar viņām neiepazinos un nerunājos, bet tas, kādu dauzumu informācijas cilvēki par sevi nodod ne tikai sociālajos tīklos, bet arī koplietošanas rumakos ir kaut kas neaprakstāms. Dacei šodien bijis eksāmens ģeoloģijā, vajadzējis aprēķināt zemes kadastrālo vērtību, bet vispār viņas mīļākā lekcija ir viena no tām, kurā stāstīts, ka mēness esot veidots no siera. Pēc eksāmena viņa bija satikusies ar draudzeni un tad skrējusi uz vilcienu (tiešām bija aizelsusies). Nabadzītei nebija līdzi kaut kāda mistiska karte, kuru otra solīja aizlienēt, šķiet abas brauca uz kora mēģinājumu. Jā, Dace nebija ēdusi, vien brokastis un konfektes visas dienas garumā, cik tad ilgi var ģeologs izturēt bez gaļas un kartupeļiem, bet labi, ka ir Laura, kas izvelk savu pusdienu kārbiņu un atdod savu frišākās šķirnes desu maizi, visu laiku gan piekodinot, ka viņa nekad nevienam neko nedod, bet tagad esot pavasaris un viņa izlēmusi uzlabot savu karmu, turklāt šodien visu dienu to vien darījusi, kā ēdusi.

Vispār Laurai ļoti patīk matemātika, bet pasniedzējs esot kaut kāds garlaicīgs, “zaļais” augstskolas absolvents, kurš mācot it kā visu kā pienākas, bet garlaicīgi bez gala un malas. Skola “in general” esot varen garlaicīga, priekšmeti pēc būtības interesanti, bet pasniegšanas veids apsūnojis (ceru, ka tuvumā sēdēja arī kāds no atbildīgajām instancēm, jo ticiet man tautas vienāršajās sarunās ir vairāk gudrības kā plenārijsēdēs un tāda līmeņa štellēs, cilvēks bez amata zina drēbi, viņam tikai nav instrumentu, galu un “naglasti”).

Tad meičuku starpā uzkurbulējās saruna par reālismu literatūrā un Laura gudri pateica: “Saule ir tepat, tikai aiz mākoņiem” (jāsaka godīgi teksts pilnīgi beztolkā, izklausījās vairāk pēc zīmēšanās nekā zināšanām par reālismu lteratūrā. Tiesa jāatzīst gaume meitēnam laba – Orvels “Dzīvnieku ferma”. Jā, vispār Laurai patīk lielas, bezformīgas, nepraktiskas un puķainas somas, jo ir taču pavasars. Viņa mācās skolā ar mūzikas ievirzi, gudri stāstīja par do nots nozīmi, nesapratu ne vella un tā nošu grāmata bija īsta ķīnas ābece, bet prieks klausīties, ka skuķis dara to, par ko sirds ietrīcas. Varbūt, ka Latvijai ir nākotne. Protams, ka ir. Mums tikai jābeidz kunkstēt par to, ka cilvēki ir stulbi, jāsaka jau nav gudri iešķūrēt kāju durvīs, bet arī tas šoferītis atceļā izrādījās viens runīgs nešpetnelis. 

 

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: