Ei, angļa kungs!

Mirkļi mēdz būt zīmīgi.

Tā šodien es paņēmu lasīt grāmatu par Aušvicas notikumiem, trāpīju uz rinkopus par to, kā kamerās nogalinātajiem ķermeņiem – vīriešiem izrauj zelta zobu kroņus un sievietēm apgriež matus, tad “labie gariņi” šos ķermeņus nogādā krematorijā…

Bet ziniet, kas bija visjocīgākais, es sāku sirsnīgi smieties lasot šīs rindas, ne jau tāpēc, ka es būtu bezsirde, kas priecājās par ļaunumu, nē, es vienkārši nespēju pretoties velnišķi sulīgiem smiekliem aiz loga. Bērni mētā bumbu, un mēģina sadzīt galus nozaudētam končas papīriņam, viņie skrien pa šorīt pļauto zāli basām kājām, mazākais ieskrienas un mēģina uztrausties uz milzu laukakmeņa. Viņi ir tik silti un neganti vienlaikus. Viņi vēl daudz ko no dzīves nezin, bet tieši tāpēc viņi sirsnīgi smejas un ar saviem smiekliem spēj pavikt līdzi pat visskumjākās ainas konstruējošus prātus.

Lai cik ļoti man dažreiz ir bail no bērniem, viņi ir lieliski, un lai arī daudzi saka, ka jaunā paaudze ir murgs – ļauni, cietsirdīgi un visādi citādi čūskulēni, viņi vienkārši nav tādi kā mēs..

eb13c77fa7b274721a2271c29524bda3

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: