Tag Archives: mīlestība

Don’t hesitate!

Zini, man patiktu šādi 7dienas sprediķi, kas liek tev domāt par sevi, par savām dzīves izvēlēm, kas pasmej par to, ko nevajadzētu..

Man patīk 7dienas, kas liek domāt..

Draugs? Es viņu atradu pavasarī, tulpes ziedā.

Šis draugs ir lielisks draugs, cilvēks, draugs, kas liek padomāt, draugs no kura var mācīties, draugs, kas palīdz kļūt labākam un tas ir no svara. Vai ir jēga pīties ar cilvēkiem, kas tev neko neiemāca, kas liek tev justies vēl sliktāk, kas vnm dara visu paredzami – es jau zināju, ka tu tā teiksi, bet šo lūdzu nejaukt ar telepātiju, tā gan ir viena skaista padarīšana. Es jau zināju, ka mums vajag līdzās cilvēkus no kuriem var kaut ko mācīties, cilvēkus ar kuriem ir silti, kas nepiekrīt visam ko saka, vajag tādus, kas dara kā jums vajag, nevis kā jūs vēlētos!

Es šodien noklausījos lielisku, kāda Amerikāņu profesora, doktora, dzīves gudra cilvēka runu. Tā mani smīdināja, tā par lielām lietām pastāstīja vienkārši.

Es Jums necitēšu, nu varbūt tikai mazliet, runā paustās atziņas, bet es Jums pastāstīšu, ko domāju es pēc šīs runas noklausīšanās..

Mēs katrs savā dzīvē izdaram izvēles, un būtībā izvēle nevar būt nepareiza, tā tikai var aizvest tur, kur Tu nevēlies būt, bet uz ko ej, jo tu šobrīd nezini ko vēlies..

Kam es patiesi ticu?

Es patiesu ticu tikai sev, jo es droši zinu, kurā brīdī meloju, kurā, nē. Es nevaru būt droša par citiem. Es ticu, ka noteiktā brīdī ir kaut kas jāizcieš, lai vēlāk būtu labāk, es tam tiešām ticu, jo tam neticot, es šobrīd raudātu un gaidītu, lai mani kāds pažēlo, mēs visi vēlamies, lai mūs žēlo, bet vai mums to vajag?

Man vajag tikai iedvesmu un ticību nākotnei, nebūs jēga, ja mani tagad žēlos, tas tikai sagraus manu spēku, es sākšu žēlot pati sevi..

Manī ir divas spēcīgas dabas, kura kuru uzvarēs, laikam vistiešāk būs atkarīgs no cilvēka with whom I gonna fall in love.

Es vēlos būt brīvais putns – mākslinieks, kas skrien pa pasauli, par kuru citi runā, kas iedvesmojas un iedvesmo citus, es vēlos būt neatkarīga, veiksmīga, laba situēta, brīva.

Es vēlos būt mīlēta, es vēlos nest sevī jaunas uz brīvību tendētas šūnas, es vēlos būt labi izglītota un mīloša.

Man ir vairākas izvēles, kam būt, bet varbūt abas dabas var būt?

Laulība?

Es vēlos kādu ar kuru runāt, ar kuru zīmēt vienu plānu, katram no mums labvēlīgu, kādu ar kuru smieties, kādu kuru es mīlēšu visu savu dzīvi, kādu kurš ticēs man, kādu kurš manī atklās labāko no manis, kurš parādīs man, kas es esmu.. Kādu ar kuru es runāšu ne tikai medus lejamās tēmas, bet kuram es varēšu pajautāt – un ko tu domā par meliem? ko tu domā par abortu? ko tu domā par nāvi? Man agrāk ļoti nepatika lugas, bet dialogs ir vislabākā no saskarsmes formām, jo tad runā visi/abi iesaistītie, neviens nenovēro, neviens neceļ savus ziloņkaula torņus.

Ko es darīšu, kad izaugšu? Vai man jau ir jābūt izaugušai?

Did you made a difference today? Yes,  I did!

Tā es vasarā varēju teikt katru dienu, un es tagad zinu, ko es vēlos, es vēlos būt noderīga, atzīta un veiksmīga. I wanna make a difference!

Tagged , ,

Ne viss ir mīlestība.

Viņi viens par otru neko nezināja, līdzīgi Ziedoņa epifānijām, pieskārās kā riepa asfaltam.

Viņa jau atkal viegli apriebusi devās dejot mēness dejas. Čigāniskiem soļiem kāpa uz paaugstinājuma, guldzoši smēja un baudīja vakaru, ar iepriekšējo pašvienošanos – šovakar es esmu ar draugiem, nekādu aizraušanos ar pretējo dzimumu īpatņiem, aizmirstot, ko tik ļoti bija vēlējusies katru iepriekšējo vakaru – satikt kādu kura azotē aizmigt.

Cik reižu viņa attapās kādam tuvāk nekā atļauts ētikas grāmatās? Cik reižu viņa atteica, tikai tāpēc, ka draugi bija sameklējuši ideālos kandidātus.. Viņa bija pārāk lepna un pārāk pareizi audzināta, lai atļautos vājumam atkal pārkāpt kanonus, bet dažreiz viņa vienkārši aizmirsās un apgarota devās baudīt piepildījumu.

Līdz šim viņa bija padevusies iekārei, uzstājībai, ikreiz cīnoties sevī, sakot, ka nākotni negrib saistīt ar otru, ka tas būs īslaicīgi, viņa vienmēr cieta sakāvi, jo, lai arī tur nebija mīlestība, viņa pieķērās un nesaprata, kā drīkst sāpināt.. Viņa bija jauna un nezināja, ko nozīmē satikt īsto.. Viņa bija racionāla, domāja atbildes, jautājumus, domāja, kā pieskarties..

Samulsusi viņa mīcīja mālus kluba mūzikas pavadībā sastājusies ar biedriem riņķī, lielās dejas bija beigušās, podesti iekaroti, kleita izvicināta. Gurni nekad nebeidza zvanīt, īpaši, ja mugurā bija gara kleita, kas to ļāva darīt bez neērtības un kauna sajūtas: “ko nu kāds padomās?”.

Kāds uzlika rokas uz gūžas kauliem un apņēma šmaugo vidukli, viņa satrūkās, gatava parādīt visiedomīgākās dāmītes seju, taču viņa nespēja atteikt deju, kādam kurš spēja apburt, kādam ar kura ķermeni bija tik viegli sadejoties, kādam ar kuru bija jūtama kaisle un tuvums, kādam kuram bija labi pieglausties, kādam kurš vārdus ”es esmu ar draugiem” spēj izskūpstīt un pateikt, ka ”Tavi draugi ir ar maniem draugiem”, kādam kurš spēj likt tev kustēties tā, kā neviens nekad nav spējis, kādam kuram galvenais ir maigums un sajūtas, nevis vara un kaisle.

Īstie neslēpjas palagos, īstie spēj runāt bez mitas, spēj klusēt viens otra klēpī, īstie spēj stāstīt savus sapņus un zināt, ka otrs nenievās, īstie smaida ar skumjām, jo viņus pārņem neticība, ka ir uz pasaules otrs tāds.. īstie var stundām skūsptīties uz kaimiņu kāpnēm un miegaini sveicināt pastniekus, īstie var sadoties rokās, īstie nebaidās stāstīt par tiem, ko mīl, īstie nebaidās pieskarties vairāk kā asfalts riepai..

Un īstos nav skumji zaudēt, jo tu zini, ka viņš ir īstais un ar viņu ir vissiltāk.

Tagged , ,

Broke up.

Ziemassvētki ir ģimenes laiks, kad tiek godināta mīlestība un līdzīgi kā sirsniņdiena, kas vairs nav aiz kalniem, vientuļie, mhm, brīvie, smeldz un čīkst par to, ka attiecību nav, tās izjukušas vai nekad nav bijušas, bet ziniet pēdējā laikā ar vien vairāk nonāku pie atziņas – nav jēga būt kopā ar kādu, tikai, lai būtu.. Ja nespēj ar viņu iet jebkur kopā, tad tur kkas īsti neštimmē, ja cilvēks publiski vairās tev pieskarties, kaut vai uzlikt roku uz muguras, mhm vai tiešām tur ir mīlestība?

Attiecības spēj degradēt personības, neļaut tām attīstīties vēlamā virzienā, īstai mīlestībai būtu jāceļ spārnos nevis jāpiesien ķēdītē. Es beidzot sev spēju atzīt, ka jūtos laimīga, jo esmu viena, brīva, es varu darīt to, ko vēlos, turklāt es skaidri zinu, ka mani nečakarē, jo nav jau kam. Es nenoliedzu, ka mīlestība ir skaista un būt kāda plaukstās vai sajust skūpstus ir fantastiska sajūta, tikai, ja viss ir pa īstam, nevis, piemēram, tāpēc, ka nevar pateikt, nē, vai tāpēc, ka draugiem konkrētais mīlas objekts patīk labāk nekā īstais, ir jāpatīk pašiem, un laimes sajūtu kādu ieraugot nav iespējams noslēpt..

Diemžēl, es vēl nekad neesmu mīlejusi, bet es skaidri zinu, kāda ir iemīlēšanās sajūta, žēl, ka dažreiz tai nav iespējas nedz augt, nedz nomirt dabīgā nāvē…jo šķir attālums, un tas spēj likt aizmirst, kā saka: no acīm prom, no sirds laukā.

Bet man tik ļoti patīk saskatīt laimi un iespējas, ko sniedz šķiršanās.. žēl, ka reti kurš to spēj saskatīt.. jo īstie nešķiras, tos var tikai šķirt..

Ja tu esi viens, tevi nekas netur, nav atbildības, tu vari būt pārākajā pakāpē egoists..sakrāmēt somu un braukt, kur acis rāda, un kamēr tu pats to neizmēģināsi, tikmēr šādu skatu punktu noraidīsi un nosodīsi..

Tagged ,