Tag Archives: tulkojums

Ne viss ir mīlestība.

Viņi viens par otru neko nezināja, līdzīgi Ziedoņa epifānijām, pieskārās kā riepa asfaltam.

Viņa jau atkal viegli apriebusi devās dejot mēness dejas. Čigāniskiem soļiem kāpa uz paaugstinājuma, guldzoši smēja un baudīja vakaru, ar iepriekšējo pašvienošanos – šovakar es esmu ar draugiem, nekādu aizraušanos ar pretējo dzimumu īpatņiem, aizmirstot, ko tik ļoti bija vēlējusies katru iepriekšējo vakaru – satikt kādu kura azotē aizmigt.

Cik reižu viņa attapās kādam tuvāk nekā atļauts ētikas grāmatās? Cik reižu viņa atteica, tikai tāpēc, ka draugi bija sameklējuši ideālos kandidātus.. Viņa bija pārāk lepna un pārāk pareizi audzināta, lai atļautos vājumam atkal pārkāpt kanonus, bet dažreiz viņa vienkārši aizmirsās un apgarota devās baudīt piepildījumu.

Līdz šim viņa bija padevusies iekārei, uzstājībai, ikreiz cīnoties sevī, sakot, ka nākotni negrib saistīt ar otru, ka tas būs īslaicīgi, viņa vienmēr cieta sakāvi, jo, lai arī tur nebija mīlestība, viņa pieķērās un nesaprata, kā drīkst sāpināt.. Viņa bija jauna un nezināja, ko nozīmē satikt īsto.. Viņa bija racionāla, domāja atbildes, jautājumus, domāja, kā pieskarties..

Samulsusi viņa mīcīja mālus kluba mūzikas pavadībā sastājusies ar biedriem riņķī, lielās dejas bija beigušās, podesti iekaroti, kleita izvicināta. Gurni nekad nebeidza zvanīt, īpaši, ja mugurā bija gara kleita, kas to ļāva darīt bez neērtības un kauna sajūtas: “ko nu kāds padomās?”.

Kāds uzlika rokas uz gūžas kauliem un apņēma šmaugo vidukli, viņa satrūkās, gatava parādīt visiedomīgākās dāmītes seju, taču viņa nespēja atteikt deju, kādam kurš spēja apburt, kādam ar kura ķermeni bija tik viegli sadejoties, kādam ar kuru bija jūtama kaisle un tuvums, kādam kuram bija labi pieglausties, kādam kurš vārdus ”es esmu ar draugiem” spēj izskūpstīt un pateikt, ka ”Tavi draugi ir ar maniem draugiem”, kādam kurš spēj likt tev kustēties tā, kā neviens nekad nav spējis, kādam kuram galvenais ir maigums un sajūtas, nevis vara un kaisle.

Īstie neslēpjas palagos, īstie spēj runāt bez mitas, spēj klusēt viens otra klēpī, īstie spēj stāstīt savus sapņus un zināt, ka otrs nenievās, īstie smaida ar skumjām, jo viņus pārņem neticība, ka ir uz pasaules otrs tāds.. īstie var stundām skūsptīties uz kaimiņu kāpnēm un miegaini sveicināt pastniekus, īstie var sadoties rokās, īstie nebaidās stāstīt par tiem, ko mīl, īstie nebaidās pieskarties vairāk kā asfalts riepai..

Un īstos nav skumji zaudēt, jo tu zini, ka viņš ir īstais un ar viņu ir vissiltāk.

Tagged , ,

Jo tālāk, jo trakāk.

“Pasaule nekad nav bijusi tik sašķelta kā tagad – reliģiskie kari, genocīds, necieņa pret planētu, ekonomiskā krīze, depresija, nabadzība. Visi ir tūlītējā rezultāta meklējumos, lai atrisinātu vismaz daļu no personiskajām un pasaules problēmām. Bet, jo tuvāk nākotnei mēs nākam, jo lietas šķiet tumšākas.

Un te es esmu, es kas vēlas virzīties uz priekšu ar garīgo tradīciju, kas sakņojas senā pagātnē, tālu no šī brīža izaicinājumiem?”

Paolo Koeljo, O Aleph

Tagged ,

Dura realidade.

Nāo!

“De novo um ritual? De novo invocar as forcas invisiveis para que se manifestem no mundo visivel? O que tem isso que ver com o mundo em que vivemos hoje? Os jovens saem da universidade e nao arranjam emprego. Os velhos chegam a reforma sem terem dinheiro para nada. Os adultos nao tem tempo de sonhar – lutam das 8 da manha as 5 da tarde para sustentar a familia, pagar o colegio dos filhos, enfrentando aquilo que todos nos conhecemos pelo nome resumido de “dura realidade””.

Paolo Coelho,  O Aleph

_____________________________________________________________________________________________________

Nē!

“Atkal rituāls? Atkal atsaucamies uz neredzamo spēku, kas izpaužas redzamajā pasaulē? Kā tas ir saistīts ar pasauli, kurā mēs dzīvojam? Jauni cilvēki beidz Universitātes un neatrod darbu. Veci cilvēki pensionējas, viņiem nekam nav naudas. Pieaugušajiem nav laika sapņot – viņi cīnās no 8am līdz 5pm, lai atbalstītu ģimeni, apmaksātu bērnu mācības, saskaras ar to, ko mēs visi zinām, kā “skarbo realitāti””.

Paulo Koeljo, Alephs

Nezinu, cik bieži, bet varbūt man izdosies iztulkot šo, fantastisko Portugālē iegādāto grāmatu, kas kā jau “Truša”* kungam ierasts sniedz ievērojami daudz dzīvei nozīmīgu atziņu.

Šī konkrētā ir par kāda vīrieša ceļojumu Krievzemē.

*Coelho – no portugāļu valodas nozīmē “trusis”

Tagged ,