Monthly Archives: jūlijs 2012

Sunday is for shining.

Svētdiena ir diena, kad vajag uzposties, tāpat, vienkārši savam priekam.

Es daudz lapoju dažādus fashionblogus un vnk skaistas bildītes, bet, lai visu sakopoti apskatītu vienkopus, tādas izdevības gadās reti, jo kā jūs jau saprotiet, internetā ir ļoti daudz drazas, tāpēc man patīk šķirot, kad ir laiks, un palutināt “acu kārpiņas”.

Lūk, skaista sieviete svētdienai, un nesakiet, vīrieši, ka viņa neuzrunā, tik vienkārša, bet tik kārdinoši skaista.

http://www.tresawesome.com/2012/05/chicago-street-fashion-lynnette-astaire.html

Tagged

mūžu dzīvo, mūžu mācies!

Lūk, lieliska vietne, kur apgūt valodas:

http://www.livemocha.com

Domu spēks.

Ja pastāv domu spēks, tad es joprojām nesaprotu, kāpēc:

  1. es joprojām esmu Latvijā?
  2. man nav darba, kas mani aizrauj un par kuru man maksā?
  3. princis baltā zirgā vēl neklauvē pie manas sirds?

Šie laikapstākļi mani nobeigs, es domāju, ka staigāju nikna apkārt, jo man nav 2. un 3. punkts, taču es vnk salstu nost jau nedēļu vazāties džemperī un vilnas zeķēs un miegā trīcēt, pieļauju tas nav jauki. Mana mīļākā vieta šobrīd ir pirts, kur es spēju uzsilt uz pāris stundām un justies kā cilvēks. Sasodīts, es gribu Madridi, es gribu atkal plika pasprukt zem palaga un viss, es gribu ikrīta dušu un kafiju, es gribu ofisu, es gribu kādu kas nemanot uzlūdz dejot..

Es čīkstu, jā. Vnk ja jums vajag kādu ko izsūtīt komandējumā uz dienvidiem es esmu te, man patīk plus30, un es nemedzu ilgoties pēc lietus, man patīk siltums, ļoti, ļoti..

Un tā nav ģimenes pamešana, mūsdienās nav baigāatšķirība vai es dzīvotu Valmierā vai Madridē, ja es pelnu, es tāpat varu braukt ciemos un telefonsakari un internets tāpat ir līdzās.

 

Motivation letter.

Un Jums patīk rakstīt motivācijas vēstules?

Man par viņām ir viedoklis, tāpat kā par bakalaura studijām un maģistra, principā par to, ka 70% ir tikai krējuma izstrādājums..

Kāpēc par labākiem tiem atzīti suņi, kas paši savas astes ceļ un gaudo pret mēnesi?

Tagged

Palaidnis.

Jānis Einfelds “Palaidnis”
Sajūta, ka šī grāmata ir rakstīta par akopolipsi. Epiteti, metaforas, visas vizuālās ainas ir groteskas un skaudras, ēdot, šo grāmatu labāk nelasīt, jo gaļa garšo ne visai, lasot par ķermeņa sadalīšanos un rūgstošām smadzenēm. Lai arī skarba, tā liek apjaust mūsu pasaules nežēlību, un to, cik labi patiesībā ir bijis iepriekš. Cilvēks apjauš vērtību nozīmi, tikai tad, kad tās zaudē.

Ask me anything.

Bija tāda vietne kādu laiku atpakaļ, kurā varēja profila īpašniekam uzdot jautājumus, es nezinu vai man patīk, kad man uzdod jautājumus, pa lielam jau, nē, man patīk filozofiski jautājumi.. ai, bet kāda nozīme, kas patīk vai nepatīk, vienkārši pajautā!

I’m not sure that I like questions, but don’t hesitate and just ask me something, I may answer honestly :p

Tagged