Monthly Archives: janvāris 2012

Tuncis pupās.

Portugālē bada laikos atklāju sev jaunus, lētus, gardus un barojošus salātus. Mēdzu gatavot arī Latvijā, tā paša iemesla dēļ.

Vajag:

  • tunci eļļā (to kas konservkārbā), 1gab
  • sīpolu, 1gab, ja lielais
  • pupiņas ( ja savas tad vārītas, ja pērkat, labāk tās, kas konservētas, mazāks čakars) viena bundžiņa, kkādi 200g
  • majonēze, cik nu kuram kārojas
  • olas, 2gab, vistu, vēlams

visu, ko var sasmalcina un sajauc!

Nom, nom!

Tagged

Karandaš.

Vai Tu atceries, ko darīji pirms 7ņiem gadiem?

Redz, es arī neatcerējos, taču atradu šos pirms 7ņiem gadiem zīmētos zīmējumus, dīvaini ar tagadējo sevis apjausmu uz kaut ko tādu lūkoties.

Tagged ,

Bez cenzūras.

Sešus gadus principā nebiju bijusi uz normālu ārstu apskati. Man principā riebjas baltie ķitelīši un “dod man tevi pačamdīt” feisi, lūdzu manus draugus šo neņemt personīgi, jo es pazīstu arī ļoti daudz lielisku cilvēku esošo vai topošo mediķu, es viņus cienu un mīlu, bet pie viņiem ārstēties neeju, tas ir fakts!

Jautāju ieteikumu, kā samazināt pretsāpju zāļu lietošanas daudzumu, kas kā pati ārste saka manā gadījumā ir ļoti liels, viņa iesaka lietot zāles pirms sāpju rašanās brīža, cip laicīgi sagatavojot organismu un nomierinot, manuprāt, absurds, pirmkārt, man nav gaišreģes spēju, otrkārt, tas nesamazina zāļu daudzumu..

Un tad man sāk uzbrukt ar nievājošām frāzēm – vispār jau ēst arī vajag, jums jau tas organisms pavisam novārdzināts!

Paldies Dievam, un par laimi ārstei, ka man ir lieliskas pašsavaldīšanās spējas un spēju pat velnam acīs smaidīt, jo ja es pateiktu tajā brīdī visu ko domāju, diezvai mani vēl kādreiz pieņemtu uz apskati..

Nē, bet tiešām pēc ārsta uzskata, ja Tev nav iekšējo tauku, vispār tauku, tad tu esi neveselīga skaludirsa, kas to vien dara kā pārtiek no svaiga gaisa. Pieļauju, ka pirms šādu secinājumu izdarīšanas būtu jāiepazīstas ar cilvēka ģenētisko fondu, ēšanas paradumiem, filozofiju un uzskatiem, jo šobrīd sanāk, ka slavas dziesmas tiek dziedātas Mc Donalds, Colas, Roltonu un citu draņķu mādziņās stūmējiem, kas veselīgi apvēlušies un kuru olnīcas peld dzeltenā tauku baseiniņā, jo viņiem redz rociņas mīnus 10 grādu salā siltas un vaidziņi sārti!

Tas, ka es principā katru dienu dzeru dažādas zāļu tējas, ēdu galvenokārt pašu audzētu, tīru pārtiku, pašgatavotu ēdienu, kurā zinu, ko salieku, cukuru nelietoju, esmu samazinājusi sāls patēriņu līdz minimumam, nēēdu gandrīz neko kas tiek vārīts eļļā vai taukos, ļoti retu reizi uzprasos uz draņķiem, dzeru olīveļļu, ēdu avokado, riekstus, dzērvenes, medu, citronu, dažādus citus dabas produktus imunitātes stiprināšanai, pēc iespējas bieži izsvīstu pirtī, tas, protams, ir pie dirsas, jo man nav “oderītes”!

Tas, ka mans spēks ir sarucis līdz minimumam es domāju nav brīnums, ja ņem vērā, ka pirms 4triem mēnešiem es palūkojos citā pasaulē, man fiziski, viss ir jāatgūst no jauna..un es atgūšu!

Lai piedod man mediķi, es tomēr ar vien vairāk saprotu, ka par mediķi varētu būt jebkurš no mums, galvenais, lai sirdssilts cilvēks, tad arī es pie viņa ietu un viņā ieklausītos. Varbūt ieklausītos.

Tagged ,

Kuš – kuš? Vairs nav!

Tad, kad visvairāk gribas runāt, ir jāklusē!

Tā ir mana iekšējā pārliecība, par daudz izteikts, ir kā izliets, un izlietu vairs nesasmelsi.

 

Tagged

No šūpuļa līdz kapam.

Katram no mums ir sava iemīļotā lasāmviela, man viens no mīļākajiem žanriem ir biogrāfija, jo man patīk lasīt par reālu cilvēku piedzīvojumiem, īstām mīlestībām un traģēdijām, tā ir iedvesma dzīvot, nevis eksistēt.

Šobrīd lasu Maikla Džeksona biogrāfiju. Jāsaka lasās lēnu. Ar cik lielu prieku lasīju grāmatas pirmās rindas:

Kāpēc lai neteiktu ļaudīm arī to, ka esmu viesis no Marsa? Uzraksti, ka ēdu dzīvas vistas un pusnaktī dejoju mēnessgaismā. Viņi ticēs visam, ko tu teiksi, jo tu esi žurnālists. Bet, ja es, Maikls Džeksons, paziņotu: “Es esmu no Marsa un ēdu dzīvas vistas, un precīzi pusnaktī dejoju mēnessgaismā,” – viņi teiktu: “Eu, dzirdi, tam Maiklam Džeksonam tak nav labi ar galvu. Viņam bēniņos spuldzīte izdegusi! Nevar ticēt nevienam vārdam, ko šis saka.”

Maikls Džeksons Rendijam Taraborelli 1995. gadā

Gribētos, pēc šāda sākuma uzsist sev pa plecu un teikt: “Jepīt grāpī, ku labu profesiju izvēlējos”! Bet ne jau par to stāsts..

Esmu tikusi līdz 133 lapusei un tā valoda vairs neburbuļo, lasu sausus faktus, un man piemetās skumjas, par to cik gan grūta dzīve bijusi šim hamelionam, ceru, protams, ka vēlāk atklāsies jauns valodas izvirdums un interesanti notikumi, jebkurā gadījumā, zināt kaut ko par leģendām nekad nenāk pa skādi.

Vēl pavisam nesen beidzu lasīt grāmatu Ser. Richard Branson “Loosing virginity”. Tā ir grāmata angļu valodā, paša varoņa sarakstīta, līdz ar to daudz personiskāka, atklāj satriecošus faktus par sera ikdienu, ģimeni, piedzīvojumiem. Vislabāk palikuši atmiņā viņa piedzīvojumi gaisa balonā un viņa mātes bērnu audzināšanas stils. Tiešām lieliska grāmata, kuru būtu vērts izlasīt jebkuram, lai saprastu, nothing is imposible!Turklāt par angļu valodu nav jāuztraucas, lasās tiešām viegli, tā ierauj sevī nemanot un garie pārbraucieni sabiedriskajā transporta paskrien nemanīti. Pirms šīs autobiogrāfijas izlasīju arī paša Ričarda rakstītu grāmatu par biznesa vidi, īpaši noderīga varētu būt uzņēmējiem, mani varbūt mazliet garlaikoja, taču arī bija lasīšanas vērta. Tā ir Ričards Brensons “Kailā patiesība par biznesu”. Tā ir personība, kas ir apbrīnas vērta gan ģimenes dzīvē, gan brīvības un iespēju izmantošanā, gan biznesa, gan uzdrīkstēšanās ziņā! Tiešām, Ser. Richard Branson!

Esot Portugālē iesāku lasīt, bet diemžēl nepabeidzu, jo koferī nepietika vietas, lai iestūķētu līdzi, vēl vienu lielisku biogrāfiju – Bono, kas bija pasniegta vieglā intervijas veidā visas grāmatas garumā, lai arī angļu valodā, taču valoda bija tik sulīga, ka katra šūna sarāvās no prieka jau atkal pabeidzot nodaļu. ļoti priecātos, ja šī grāmata atkal nonāktu manās rokās, tā mani iedvesmoja ne mazums – get monkey off my back!

Kas vēl ir iekrājies manu biogrāfiju plauktiņā, ja runājam par pasaules slavenībām, tad tas ir arī viens no izcilākajiem ģitāristiem Eric Clapton. To gan lasīju latviešu mēlē, un arī aizrāva ne pa jokam. Biju tik ļoti safanojusies par šo mākslinieku, ka biju novilkusi viņa diskogrāfiju, skatījos viņa dzīvās uzstāšanās Youtube pieejamos video. Ēdu visu, kas bija saistībā ar viņu. Šobrīd, joprojām, manā topā ir viņa izpildītā “I shot the sheriff”, kas, manuprāt, skan fantastiski. Viņa mūzika ir klausīšanās vērta un dzīvesstāsts lasīšanas vērts, tiešām fantastiski! Tas kā mākslinieks ticis galā ar savām atkarībām, nespēj atstāt vienaldzīgu, turklāt ģitāristam kļūt kurlam, diez vai ir viegli, taču, ja mūzika ir dzīves aicinājums ne tas vien ir iespējams!

No šīs pašas sērijas grāmatām manās rokās nonāca arī nu jau aizsaulē aizgājušās baskājainās dīvas stāsts. Jāatzīst, grāmata bija pa plānu, līdz ar to manā atmiņā arī maz, kas palicis, tomēr, cik atceros bija interesanti. Viņas mūzika ir noskaņa, tā nav ballīte!

Visbeidzot tiem, kas aizrāvušies ar mūziku, iesaku izlasīt mūsu pašu Rudaka grāmatu “Rokupācija”, daudz kas atklājas no aizkulisēm un ikdienas, bieza, bet lasīšanai viegla. Turklāt ņemot vērā mūsdienu tehnoloģiskās īpatnības diezgan viegli varēsiet izsekot tā laika mūzikai, lai arī man tādi visādi mūziķi pie sirds īsti neiet, grāmata bija laba, valoda lieliska!

Kas vēl ievērības cienīgs ir gājis caur manām acīm, laikam vislabāk spētu pastāstīt bibliotēkas apmeklētāja kartīte, jo nopirktās grāmatas ir vieglāk atsaukt atmiņā. Atceros, ka Universitātes vajadzībām lasīju Kārļa Ulmaņa biogrāfija, man tas joprojām šķiet labākais no mājasdarbiem, atgādināja literatūras stundas, darbu analīzi. Kārlis bijis varens cilvēks ar skaistiem ideāliem. Grāmata dikten iedvesmoja, ļāva palūkoties uz mūsdienās melno politiķa profesiju caur zelta maliņas prizmu. Bija silti un tas laikam ir galvenais. Diemžēl šīs grāmatas vāka attēlu man neizdevās atrast.

Šīs ir spilgtākās izlasītās biogrāfijas, kuras atceros, neizpaliek arī dažādi žurnālraksti par ievērojamu cilvēku dzīvesstāstiem, pēdējais spēcīgākais bija raksts krievu valodā par Paolo Koelju, kuru lasīju Portugālē.

Tagged

Frida.

Frīda Kallo meksikāņu izcelsmes gleznotāja, līdz šim par viņu zināju vien to, ka viņa ir unibrow, talantīga māksliniece no Meksikas, kas pārcietusi traģēdijas.

Skatoties treileri droši vien šķitīs, nu īsta bohēma un seksa māksla, tomēr iesaku šo filmu noskatīties visiem biogrāfiju mīļotājiem, jo ir diezgan spēcīgi, turklāt, kas par temperamentu!

Tagged ,