Ceļojumu pieraksti.

2013. gada 19. aprīlis Londona

Jau trešo reizi šajā pilsētā, šoreiz bez kameras, tas nozīmē, visi mirkļi paliks manā atmiņā.

Mēs nopirkām Fortune cookies. Manā bija rakstīts,  ka “You get what you see”. Viņa cepumā, bija kaut kas par laimi ziemā.

Bet vispār šis bija īstens pārdomu un mirkļa ceļojums. Stāvēt Greenwichā uz pakalniņa un lūkoties uz Londonas milžiem, sēdēt pie towerbridge un dzert starbucks kafiju, gulēt gultā un runāt par bērnību, sēdēt baznīcā un klausīties kora mēģinājumu, ļaužu pārblīvētā laukumā, lūkot pēc pārtikas. Sēdēt kafejnīcā un runāt par astrālajām durvīm un teleportēšanos, ieiet nopirkt sandivču, pamanīt un izsaukties Paštel de natas, uzsākt sarunas ar brazīli, jo esi perfekti izrunājis kūciņas vārdu. Tā ir dzīvošana, tā baudīšana – pusnakts brauciens ar riteņiem pa pilsētas galvenajiem punktiem, lapsa krustojumā..

Manā atmiņā paliks daudz krāsainu bilžu rāmīšu, kurus gardi noēst vecumdienās.

Dzīve ir jāsvin, kad vien var!

Trešā diena.

Uh, šodienas labā ziņa ir internets, kuru aiznesot uz IT daļu salaboja pāris minūšu laikā, turklāt smaidot silti ar brūnām acīm.

Jā,esmu dzīva un vesela un laimīga un pagaidām pēc jums nemaz tik ļoti neilgojos :p

Šodien bija pirmā nodarība Portugāļu valodā, un lai arī šķita grūti, tomeŗ bija labi un interesanti un ar foršiem biedriem ir forši mācīties, un viss jaunais jau parasti ir interesants, žēl vienīgi, ka man lēnu viss pielec, vislabāk vismaz pagaidām man patīk vnk lasīt.

Šodien uz mums blenza, vārda tiešā nozīmē, jo bijām ar papēžiem, man tā bija interesanta pieredze, kad tu cilvēks vn ej pa ielu, bet tev uzpīpina un smaidīgi pamāj vīrietis no garāmbraucošas mašīnas – dārgie neaizmirstiet, ka es taču izskatos pēc nepilngadīgais, vai ne?

Nē, bet vispārt ir baigi forši, joprojām esmu emociju vadīta..kojas ir baigi labas, jā, gulta, super ērta J un līdz fakultātei no kojām jāiet kādas min8, tās apjomi, gan ir trešdaļa no Valmieras, diezgan grūti orientēties, bet ir ok J

Dzīvoju upes krastā, principā pa logu redzu upi un tiltu un daudz zaļas zāles😉

Aiii, viss es tinos, tiksimies vēl kādu citu reizi!

18.01.2011.

Cinco Potne de Porto.

Tiko sazīmēju kartē kā nokļūt Faculdade de Letras, kas turpmāk būs manas 6. mājas (Viļāni, Salaspils, Valmieras kojas, bibliotēka, Alberto Amarel kojas Porto, de Letras). Varu jūs saskumdināt, es tomēr neesmu pavisam duma, māku arī šo to sakarīgu izštukot😀

Ja runājam par šodienu, tad it kā man tagad vajadzētu mirt un čīkstēt par to cik ļoti sāp kājas, pleci, kakls, bet es tā vietā iesmeju un krītu uz nerviem Ievai, jo sasodīts, kad gan vēl es esmu bijusi tik lielā pilsētā, ka ej un kauc cik viss ir skaisti un tas nekas, ka grausti te mijas arbalti glancētām, apenēs ietītām mājās un mazās ieliņas smaržo pēc Dosjas (veļaspulveris), nē, es neesmu sarkastiska es vnk pamanījos šodien iekāpt sūdā (suņa) par ko draudzīgi iesmējām ar abiem čehu medicīnas frontes studentiem (atceļu domas parto, ka man riebjas mediķi :D), ūdens no notekas uzgāzās tieši uz mana deguna, par ko paspēju pasmiet tikai es, savukārt aculiecinieki tam, ka sienas skrien man virsū bija vēl 4tri cilvēki (čehija, latvija, Igaunija) rēca visi, bet man vnk vajad speisu (vietu), lai pārvietotos.

Arhitektūrā pilsētas centrā ir fantastiska senlaicīga, valda ļoti liels asorti, tomēr ir pat ļoti skaisti, mana izpratne laikam tāda ir, jo lielākas bardaks, košums un trakums, jo labāk😀 burvīgi apgleznotas plīzes (baltas ar zilu) izdaiļo pelēkās betona sienas. Bet va vellos, ja nodomājat braukt uz šejieni, būtu saprātīgi teikt – nekādus papēžus, jo lai tiktu no vienas ielas gala uz līdz otram, ļoti bieži vien ir jāpārvar krietni lielāks slīpums nekā mūsu Gaiziņkalnu, starpcitu poliete atbildot uz teikumu, ka mēs esam no Latvijas, iesaucās, oo tur ir beautiful mountins (skaisti kalni), tajā brīdī igaunis zivi, kuru ēda pārvērta par lidzivi un sāka smieties, sakot, ka pat Igaunijā ir augstāki kalni kā Latvijā  – pauguri, es gribēju teikt. Tā pati poliete arī domāja, ka esmu no Čehijas, nez ko vēl man piedēvēs?

Baznīcas šeit ir vnk amazing (burvīgas) un ne jau tāpēc, ka atdalītais, klusais altāris ir veidots tikai no sudra, tur varētu būt vismaz pustonna šī niecīgā metāla, savukārt galvenais altāris veidots īpašā tehnikā –kokgriezumi (Brazīļu koks, tiekot uzskatīts par labāko Eoropā ) pārklāts ar zeltu. Ērģeles viņas šeit spēlē arī pirmdienā, skanēja iespaidīgi, mācītājus gan nemanīju, bet tas noteikti tādēļ, lai es aizietu uz kādu dievkalpojumu un to es arī izdarīšu, pilnīgi noteikti. Daudzi mani noteikti uzskatīs par zaimotāju vai kkā tā, bet es nopirku šodien auskarus no koka veidotus krustiņus, man viņi vienkārši iepatikās no tās visas burzmas. Šodien redzēju arī pasaulē lielāko kreļļu veikalu, iekšā neiegāju, tikai noelsos pie skatloga, vnk man nav kur sakarināt, nav naglu un āmura un virpas ne tik, lai uzmeistarotu kkādu statīvu.

Iepazināmies ar valodas pasniedzēju, vnk nenormāli jauka un runīga un neļaunojas par to, ka portugāliski ne ko īsti nerubījam, bet optimistiski saka, ka beigās mēs viens otru sapratīsim portugāļu valodā,jāsaka, ka paskatoties uz to materiālu mapi, ko mums iedeva citu variantu nemaz nav😀 būs ko iespringt jau no rītdienas, bet nav jau tik traki, jo mācības tikai no 9ņiem līdz 13, pēcāk variet kļaņčīt kādam virtuvi apmaiņā pret gatavu maltīti, šodien jau biju ar mieru uzcept pankūkas, bet ceļi izvērtās citādāk. Toties mums ir domubiedri ūdenspīpes ziņā, jāsaka tās šeit diezgan dārgas, lielā pīpi 9ne visai iespaidīga) maksāja 50 eiro, jā, štukojām, ka jātaisa pašiem.

Runājot par ēdienu, neiesaku pasūtīt to, ko sauc par desiņām, jebšu mūsu kupātiem šeit, jo garšo vnk briesmīgi, no gaļas tur nav ne miņas drīzāk gaļas krāsā nokrāsota PVA līme, fui un uz ceptās olas bija melns mats, bet nekas nopietns, tik un tā paēdu un tik un tā jutos laimīgs, jo bija laba kompānija, mediķi pārākumā var teikt arī trīs mediķi, pret Baltijas valstīm (bez lietuvas)

Nezinu, te vnk ir skaisti un nav laika pat skumt, par to, ka nevar izvārīt, sacept kartupeļus, pelmeņus vai jebko normālu, ka jāpārtiek tikai no šejienes apelsīniem, kas pat pēc zobupastas garšo labāk nekā Latvijā nopērkamie, turklāt to kilograms tirgū maksāja, ja nemaldos 0,50 eiro. Nav laika arī skumt par mājiniekiem, jo man visu bildes pielīmētas pie galda sienas,līdz ar to jūs mīlīši visu laiku uz mani lūrat, gan kad es ēdu, gan dzeru, gan guļu, gan urbinu degunu, priekā :p It kā vajadzētu skumt par to, ka nav internets, bet trešā diena bez viņa nemaz nešķiet tik nāvējoša, jo ir laiks, lai kko uzrakstītu, lai apskatītu fotogrāfijas, lai palasītu, lai izgulētos, gultas te irļoti ērtas, jā un istabiņas mums tiešām savāc un iztīra, ienācu istabiņā un pirmais, ko pamanīju, ka manas zeķes vairs nav uz grīdas, bet gan uz krēsla atzveltnes, stulbi tikai, ka principā kādam svešam cilvēkam ir iespēja uzrķēties pa manām mantām, bet laikam vnk jābūt uzticīgākai un vienlaikus jāpiekopj krimiņa acs, lai attiecīgā brīdī varpiesolīt pa purnu, ja nu kkas pazūd.

Kas vēl? Mmm… daudz kas jau,bet nav nemaz tik vnk atcerēties, ņemot vērā manu slikto atmiņu, jā. Rīt sākšu mācīties, tad jau redzēs kāda būs mana sejas izteiksme:D bet manu sirsniņu silda doma, ka kādu dienu iespējams jau šonedēļ dosimies ekskursijā uz Vīna darītavu un muzeju Porto, upes krastā, kas ir viena no svarīgākajām un populārākajām, gide jau brīdināja, ka katram tiks iešķiebtas divas glāzes degustācijai, es domāju, ka man tur patiks, o, jā.

Bet līdz tam jānopelna sava atpūta un jāmācās valoda, steidzami.

Ā, es takš aizmirsu, šodien arī sastapām Austrāliešu pāri gados, kas bija nomaldījušies, Ieva  viņiem žēlsirdīgi piešķīra savu karti un pastāstīja kā kur nokļūt, šamējie teicās, ka esot bijuši Latvijā un pazīstot Austrālijas latviešu, tā jauki palikās, ar viņiem parunājot, jā.

P.S. atsūtiet, lūdzu, šķīvi, krūzi, dakšiņu un karoti, būšu ļoti pateicīga, par tējkannu sabučošu :p man vēl nav besis par atrašanos šeit, tāpēc jūtos lepns, mazliet, čiao!

17.01.2011.

Pirmā diena Porto.

Iepriekšējo ierakstu pabeidzu ar to, ka iespējams likšos slīpi un atlikušās stundas pagulēšu, tā arī darīju, bija pat ērti, nogulēju plus/mīnus 30min, tad atnāca veikala pārdevēja, pie kura durvīm gulējām, un miegs tika izpluinīs, tā nu acis, kā sprāgušas jāņogas uz kātiņiem un aidā svērt koferus, nosvērām, pārpakojām un atkal svērām, visur lavierēju ar gramiem, bet tiku cauri veiksmīgi. Lai arī pulkstens bija tikai 6ši no rīta sajūta šķita ap pusnakti un sauleslēkts šķitās esam riets.

Tikai šodien stāvot lidmašīnas rindā man iekšās viss sagriezās un es apjēdzu, ka mājas un savējos vairs neredzēšu pusgadu, ka šis būs iespējams pārbaudījumiem bagātākais gads.

No Londonas vēl izlidoju priecīga, nogurusi, bet ar vēlmi vēl pakacināt pārējos..Lidmašīnā blakus apsēdās portugālis, paklausījies mūsu sarunas, pēkšņi vnk blenza man acīs un jautāja no kuras valsts esmu un tas nekas, ka viņa angļu valoda galīgi nebija tā labākā, tomēr šamais pūlējās runāties, es vnk samainījos ar Ievu sēdvietām un aizmigu pie loga, vērojot, ka šamais metāla putns sanečas ar vienu pāris stāvus zemāk.

No augšas Porto izskatījās pēc lieliem laukiem ar daudzām siltumnīcām, zaļums pat ļoti izteikts un ūdens tuvums neaprakstāms. Izkāpjot lidmašīnas pirmais, ko apjēdzu, ka pa lielam neviens saprātīga vecuma cilvēks, tajā skaitā autobusu šoferi angliski nešpreho, nācās nu skaidrot kur mums vajag, beigās vnk dabūjām biļetes un braucām uz čuju..

Tikām kojās, diezgan veiksmīgi atradām, kalna malā uzbūvētas, cēļi te vnk kalnu kazām paredzēti, mierinājumam varu teikt, Viļānos ceļi nemaz nav tik slikti.. te ir bruģis, maziņš, grumbuļains un pēdas nāvējošs. Redzēju arī apelsīn un citronkokus, pilnus visādu brīnumu, nopirkām arī apelsīnus, portugālu zemē izdiedzētus, kas šeit maksāja 0.99eiro, desas 100g te maksā aptuveni 1.5e, vispār jāsaka produktu un cenu klāsts visnotaļ neapmierinošš,visvairāk jau tieši cenu ziņā..

Lai arī istabiņa un vannas istaba ir tiešām super (dzīvojam ar Ievu vienā, vismaz pagaidām, jo sarakstos esam atsevišķās istabās) bet nu diezvai mūs izšķirs, jo sienas jau iepakotas bildē sun būs vēl kolāžas, es tak netaisos dzīvot slimnīcas palātā tobiš baltās sienās.

Virtuves mums nav, jo to kabūzi pirmajā stāvā, kur džeku bars lūr futbolu ir trīs pašapkalpošanās aparāti, kafijai, čipšiem un citiem draņķiem, kā arī mikroviļņu krāsns, diez vai var nosaukt parvirtuvi, katrā ziņā dzīvesveids ēšanas ziņā viņiem te ir vnk nejēdzīgs un cenas pārtikai un saimniecības precēm vnk psc,gan kādu dienu uzrakstīšu konkrētas cenas konkrētiem produktiem, šodien pārāk nāk miegs, knābājamais velkas līdzi jau visas dienas garumā.

Iepazināmies ar Miku (meiteni no Čehijas, albīni, kas  studē portugāļu un japāņu valodu un ir gadu jaunāka). Jauka aizdeva sķīvi, lai varam sasildīt mikrenē (ienīstu šo ierīci, bet nekas neatliek kā izmantot) ēdienu. Tāpat pastāstīja citu ERASMUS aktuālu info, piemēram par internetu un telefonsakariem, jāsaka,nav ne jausmas kāpēc bet man nedarbojas telefons, arī internets vēl dienas divas dienas nebūs. Klausos Fun love criminals un jūtos kā īstā gankstā pilsētā, jo ja godīgi man šejiene asociējas ar Kubu ar veciem auto, ar kalniem, bruģi, graustiem, pagrabiem, izžautām drēbēm logos,nesakopta tomēr šī pilsēta, skaista, bet mēslaina.

Policija te pārvietojas zirga mugurā, cēli izskatās, savukārt mašīnas uz gājēju pārejām uzgāzē.

Tad jau redzēs kas un kā būs, mums vismaz istabā ir maziņš, klusiņš frigiritito😀

Rīt mēģināsim ķert internetu un sāta sajūtu MC Donald,tad jau iespējams uz redzīti.

16.01.11.

Londonai ir acis.

Šī diena sākās ar  agru pamošanos Notinghemā jeb pareizāk sakot, diena sākās pēc 2-3h nosnaušanās, jo nakts līdz pat 5ciem rītā tika pavadīta pildot Portugāļu valodas testus- savu latiņu neesmu zaudējusi.

Nieka trīs stundas autobusā un esam Londonā, braucot līdz Victoria Coach station paguvu ievērtēt pilsētas arhitektūrisko pusi  un jāsaka kā tūristam patika ļoti, vai es gribētu tur dzīvot? Tas jau cits jautājums, jo būtībā ar kaimiņu gandrīz vienas zeķes jādala.

Un pulkst. 13:00 sākās aizraujošs un nogurdinošs (labi, ka koferus nodevām glabātuvē) ceļš pa Londonas glītākajām vietām – pabijām viskkur, tā kā mana atmiņa ir īsa un to rūsina mani mati,tad necitēšu, bet ieskatu varat gūt bildēs. Vislabāk man patika strūklaku laukums un vispār Londonai piestāv nakts un krāsaini tonētas gaismu vēdas riņķī.

Pāris stundas arīdzan pavadījām vnk braucot ar divstāvīgo autobusu un lūkojot pilsētu, šeit manu skatu piesēja ēka jeb kā nu to nosaukt, celtne, kurā atdusas daudzi karaliskās ģimenes piederīgie.

Smagās somas,manā gadījumā aptuveni 10kg plecos bija labs izaicinājums, bet neko, lai cik grūti kādā brīdī nebija, šejienes cilvēki vnk māk (put a smile on your face) iesmaidināt, turklāt dabīgi.

Te lietu, mirkļu saraksts, kas kā Redbull cēla spārnos:

1)Metro: no kura man bija sasodīti bail,kā nu būs, es nez kāpēc to salīdzināju ar zārka paātrinājumu zem zemes, bet viss kārtībā, īstenībā tas ir ļoti ātrs veids kā pārvietoties (tiem kam nav , ko darīt varētu sākt rakt tuneli virzienā Valmiera-Viļāni) un tas, ka daudz cilvēku un ir siļķu mucas sajūta nav nekas traks, pat, ja uzstutē 20kg koferi vīrietim uz pulētām kurpēm,viņš smaidīs kā saulstariņš un teiks, ka viss kārtībā, šo cilvēku laipnība ir diezgan nepārspējama, pat latgaļu tantuki Aglonā nav tik smaidīgi un laipni. Izpalīdzība ir neaprakstāma – nonākot metro pie sasalušām, parastām kāpnēm un izmisīgi mēģinot pagūt uz nākošo transportu, stutējot un domājot, kā lai koferi dabū augšā, pēkšņi uzrodas pāris gados, kas piedāvājas palīdzēt un to arī izdara, smaidīgi, protams.

2)skrienot uz nākošo transportu, meklējot nākošo pieturu nejauši pametu skatu atpakaļ un apm 20m attālumā ar mani 9kgan sākumā tā nedomāju) mēģina ar mani uzsākt sarunu, pieskrien klāt sieviete, iespējams pāris gadus vecāka par mani un jautā: „Kur var nopirkt šādu matu krāsu jeb kā sauc manu matu krāsu?”, atbildu: ”Ginger ( rudmate)” . „Bet kur var nopirkt?” un tad es saku : „tā ir dabīga”. Redzams sašutums un izskan atbilde, bet es vēlos tādus pašus. Jā, uz mani diezgan nopietni blenž, neuzkrītoši, bet tomēr. Un tas nekas,ka pinkaina, mazliet viegls speķīts un nepūderēta seja un pat nemazgāti zobi.

Cilvēki te ir interesanti, viens par otru dīvaināki un interesantāki- geji paši šķiet lepni esam tādi,teikši godīgi, man no tā metas mazliet šķērmi, bet katram jau sava brīvība. Ļoti daudz mello, savu mūžu neesmu redzējusi tik daudz, jāpiebilst, ka piemēram, indieši smaržo krasi atšķirīgi, sajutu ikreiz, kad kāds pagāja garām, izteikti saldu un jokainu smaržu.

Pēc šodienas varu 100% teikt, ka kedas ir labākie apavi ever un galvenais ir būt jaukam un atsaucīgam, tad arī jums palīdzēs un viss būs kārtībā.

Esmu sākusi arī cittautiešus vērtēt mazliet augstāk, jo viņi, tomēr ir pat visnotaļ jauki un kā izrādās arī cilvēki.

Šobrīd gan ir 3īs naktī pēc vietējā laika, esam lidostā un gaidam savu kārtu atvērt spārnus lidojumam uz Porto, bet būšu atklāta, šobrīd ar tirpstošu pakaļu rakstu šo visu,kamēr citi,piemēram, Ieva, apsegusies ar kofera saturu, guļ. Es esmu caca un izvēlos tikai knābāt miegā, zinu, ka rīt būs grūti, bet tomēr esmu spītīga, oki mēģināšu iemigt sēdus.

Šī diena bija vnk pārsulīga ananāsa vērtībā,čiers! Un es beidzot māku lietot biļetes metro un nelohoties,ko es izdarīju vismaz 5x pēc kārtas, domāju, ka kontrolieri mani ienīda:D

Oi, atcerējos, pērkot Londonas pastkartes (kuras tiks nosūtītas, kad atradīšu markas un pastu) pārdevēja pēc manas ierunāšanās uzjautāja, vai es gadījumā neesmu no Portugāles, jo man esot akcents, sāku diezgan pamatīgi smieties, jo esmu taču ceļā uz.

Un vēl viena svarīga būtiska lieta, Londonas metro ir pārfantastiski ielumuzikanti, domājams ar labākiem pastiprinātājiem nekā Latvijas Apvedceļam vai jebkurai citai grupai, jo va vellos cik ellīti labi skanēja viņu ģitārspēles, dūdas, saksafons. Uh, tāds enerģijas lādiņš no viņiem!

No pierakstiem kkad 2011.gada janvarī.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: