Tag Archives: dzeja

Sāpe krustos.

I love you, teici kailai meitenei, Alises ielā noaujot kurpes.
Piparmētru tējas krūze nosvīdusi dzestros maija rītos
Pēc sārtos padebešos zagtas valgas nakts siena zārdos.

I love you, juti no smaga darba savagotām mātes rokām.
Silts piens klusēdams salīst vakara norasotās kannās.
Pēc garas dienas atdzerties miera un aizmigt.

I love you kā uzdzeramais šņabim
No kura kaut reizi sadzirdēt
Es mīlu tevi.

Tagged

^^

Es jutu asnu sevī

Starp divu dzimtu dzirnakmeņiem
Grauds
Ieķņupis gropē tic brīvībai
Asnam
Tagged

Kondensētais piens.

Izēdu Tevi tukšu
Pārliekot kāju pār kāju
Kaismi nolaizīju lūpas
Apreibstot no Tevis
 
 
 
 
 
 
Tagged

Tu drīksti atzīties.

Meitenīt, ja Tu esi Orbits,
Tad Tev jau sen vairs nav garšas
Tāpat kā tam puisītim zīmulis
Nodrāzts līdz dzēsenei
Nu Tu jau zini par ko es runāju
Tev vienkārši patīk melot par garšām
Vēl jo vairāk par fasētavām un vistu ķidātavām.
Tagged

Satiksimies? Vai ne?

No pirkstiem izslīd minūtes
Pirksti slīd
Kur esi Tu?
Kā man Tevi sagaidīt?
Miera nav
Atmiņas
Klusums
Tukšums mulss
Katram savā akmenī
Jābūt sākumam un beigām
Tikai Tev sirdspukstu līnija
Līdz ar mani kaut kur pukst
Vienā brīdī viņa gaist
Citā atkal stipri sit
Minūtes mani satriec
Viņas krājas un sāpes nepazūd
Viss laikam ejot aug
Vai tu mani atpazīsi?
Kad pirksti stings
Līniju nebūs
Mēs taču satiksimies
04.01.2012.
Tagged