Tag Archives: grāmata

Netokrātija.

Kad mainās valoda, mainās arī domāšana.

Advertisements
Tagged

Warrior of Light.

Even though books is called Warrior of Life, I dear to say, Warrior of Light gives much more sense. As explained in the book, the term “Warrior of Light” – someone who is always actively trying to realize his dream. That’s exactly about Paolo Coelho. Since the adolescence he knew, he want to became worldwide famous writer. He really did it, realised his dream, with such a martyrdom.

Kiss of the Needle.

After reading the book I can conclude that Paolo was addicted to drugs, sex and his dream, nothing else metered, there was a Evil and God in between. He have been taken into custody. It was never enough, he always wanted more, and he knew what exactly. His book Veronika Decides to Die is about author’s life, about his parents violence against him. He have been a victim. As in the story about Veronika he have been placed in a mental asylum by his parents and subjected to brutal electroshock treatment.

In a curtly words – not everything was so bad in Coelhos life – he still managed to be successful until his fame hour.

People loved him, but critics continued cursing book after book. Same kind a magic had always been his ally.

I just kindly suggest to everyone who loves or hates his books, take this one Warrior’s Life read it, and then make your decision – on which side you are.

Here you can find some more information about Paolo in latvian.

Tagged

Vodafonija.

Būsi jau pamanījis, ka pēdējā laikā daudz kas ap reklāmas un mārketinga pasauli grozās. Man tas aizsākās jau jūlijā, 2011, kāpumu piedzīvo šobrīd. Reklāmas kursa ietvaros, jālasa šī grāmata, ja Agnese nebūtu tā nošarmējusi ar savu personīgo anotāciju, diezin vai es būtu atradusi laiku un gribēšanu, lai izlasītu grāmatu, kas saucas tik lēti un jau nosaukumā ietver beigu gultotājus. Augstdzimušie teiktu, ka valoda lēta. Nepiekritīšu, jo tā ir atklāta un nevairās saukt lietas īstajos vārdos, teiksim tā – necenzēta valoda. Pēdējā laikā man pat ļoti tīkama, ja pirmajā grāmatā lika nosarkt, tagad šķita pašsaprotama.

Patiesībā šī grāmata ir daudz vētīgāka par tiem 14.99Eiro par kuriem var nopirkt tikai ciešamas kvalitātes pupturi vai divas ūdespīpes, bet ne jau Latvijā.

Ja apskatās citātus, sajūtams kaut kas no Koeljo, tikai reklāmas segmentā, bet reklāma jau tāda ikdienas dzīve vien ir:

Neviens reklāmas pārstāvis nevēlas Jūsu laimi, jo laimīgi cilvēki nav patērētāji.

Ar reklāmu nejoko.

Dzīve ir pārāk īsa, lai ģērbtos vienmuļi.

Uzkrauj visu praktikantam, ja darbs izgāzīsies, – tā būs praktikanta vaina. Praktikanti ir jaunie vergi – strādā bez atalgojuma, bez žēlastības pakļaujami un izstrādināmi, kuru katru dienu atlaižami, kafijas pienesēji, fotokopiju taisītāji – pēc lietošanas aizmetami kā BIC skuvekļi.

Un kad viņi skatās Pepsi debesīs, viņu Pepsi acis iemirdzas, un, ja viņi nokrīt no divriteņa, uz viņu stilbiem parādās Pepsi plankumi… (Par to, ka Pepsi nopirka zilo krāsu un Neste “Laimi”)

Mīlestībai nav nekāda sakara ar sirdi – šo atbaidošo orgānu, asiņu pumpi. Mīlestība vispirms saņem ciet plaušas. Vajadzētu teikt nevis: “Man ir salauzta sirds”, bet gan “Man ir aizsprostojušās plaušas”.

Lietas jāsauc īstajos vārdos: skūpsts reizēm ir skaistāks par aktu.

Un par gultotājiem? Kā nu ne! Puse grāmatas sastāv no mīlas aktiem, sauktiem visai tiešos vārdos, atļaušos necitēt.

Visumā jāsaka, ļoti interesanti sarakstīta grāmata, kas rada īstenības sajūtu.

Izlasi, ja nebaidieties atklāt cik liels idiots esi!

Tagged

Stroika ar skatu uz latviešu ikdienas valodu.

Atelpai no transkriptu rakstīšanas un gudru pētījumu lasīšanas, pastāstīšu jums aši par pēdējo grāmatu, kuru izlasīju: ‘Stroika ar skatu uz Londonu’.

Valoda ir tā, kas šoreiz pārsteidz, tieša, ne nu gluži literāra, bet vidējā latvieša valoda ar žargonismiem un cittautu aizguvumiem. Darbība norisinās Lielbritānijā, pa vidu dzīves apsista jaunekļa ikdienai iemanās iepīties arī slepkavība. Visnotaļ interesanta lasāmviela, kuras valoda tiešām liek pasmaidīt. Lūk, daži citāti:

Bet zini ko – ja tu jau tā esi sūdu bedrē, tad pasēdēt tur drusku ilgāk vairs neliekas nekāda briesmīgā perspektīva.

To uzreiz var redzēt, ka cilvēks ir pidarass.

Pasmaidīja ar tik platu smaidu, kādu Latvijā neizspiedīsi pat ar plastisko operāciju.

Es jau sen taisījos tev piezvanīt šinī sakarā ( kā tad, muldi vien, dirsas plakstiņš tāds).

Nu nevar taču tā būt, ka pilnīgi katram cilvēkam ir iemesls man smaidīt.

Viņi mums ir atņēmuši pašu galveno – dzīvesprieku. Miljoniem cilvēku izkastrētas smadzenes un tagad jau vairākās paaudzēs raustās no ēnām un redz viens otrā pirmām kārtām stukaču vai ienaidnieku.

Mūsu kultūrā smaids ir kā seksa rotaļlieta.

Ja svaigi remontēta kafejnīca šur tur pilsētā vēl varēja radīt sajūtu, ka joprojām esi Eiropā, tad vecā labā apkalpošana to momentāli sagrāva. #Rīga

Tagged

grāmatplaukts.

Paralēli visiem darbiem, kursiem, kuros esmu iesaistījusies, tomēr ir sanācis jau atkal izlasīt pāris grāmatas, pāris tekstus, pāris labas lietas uzzināt un sasmelties. Kā nākas, kā ne, pēdējā laikā daudz lasu “gudro”, “smagāko” literatūru, tādu kurā kādas dzīves atziņas paustas..

“Būda” grāmata, kas bija izraisīju ļaužu runāšanu jau pirms laba laika, man nebija jausma par ko tā ir, šķita nākamais bestellers, taču pēc izlasīšanas man ir vēlme teikt, tā nav grāmata visiem, tikai tiem, kas grib augt, tiem, kas grib pāri kādiem brīžiem savā dzīvē, tiem, kas vaino Dievu pie pārestībām, tiem, kas grib zināt “kāpēc?”. Tā varēja būt vēl pamatīgāka, taču tik un tā mani ierāva sevī, tā noteikti ir lasīšanas vērta.

Uzdrošinies iet līdz galam; piedzīvojusi pirmo vilšanos, viņa vairs nevienam pilnībā neuzticējās. Sargāja sevi no ciešanām, zaudējuma, neizbēgamas šķiršanās. Taču mīlestības ceļā šāda pieredze ir dabiska un vienīgais veids kā no tās izvairīties, ir no šī ceļa atsacīties. Negribi ciest, atsakies no mīlestības!

“Brida”, kā jau Paulo grāmata ir dzīves atziņu pārbagāta un šoreiz par mīlestību. Protams, ka ir vērts izlasīt.

Atkal jau Paulo Koeljo , šoreiz”Alefs”. Par rakstnieka ceļojumu caur Krievzemi un iepriekšējām dzīvēm. Lai ceļotu naudu nevajag, mhm.

Šis ir autors, kura grāmatas vnm liek domāt, liek kaut ko sevī mainīt, tā arī ir tā pievienotā vērtība, tas dzinulis, tas iedvesmas malks, kas patiesībā jebkuram no mums nepieciešams.

 

 

Grāmata, kuru pašlaik lasu ir biogrāfiju, Džons Lenons viņa pirmās sievas skatījumā, jāsaka pirmās 60lpp ir pat ļoti labas, cerams atslābums nepienāks.

 

Lasiet, pāri visam, lasiet!Tas ir tā kā Ziedonis teica savā epifānijā par dziedāšanu! Ziedoņa epifānijas ir kas burvīgs starpcitu! 😉

 

Tagged

No šūpuļa līdz kapam.

Katram no mums ir sava iemīļotā lasāmviela, man viens no mīļākajiem žanriem ir biogrāfija, jo man patīk lasīt par reālu cilvēku piedzīvojumiem, īstām mīlestībām un traģēdijām, tā ir iedvesma dzīvot, nevis eksistēt.

Šobrīd lasu Maikla Džeksona biogrāfiju. Jāsaka lasās lēnu. Ar cik lielu prieku lasīju grāmatas pirmās rindas:

Kāpēc lai neteiktu ļaudīm arī to, ka esmu viesis no Marsa? Uzraksti, ka ēdu dzīvas vistas un pusnaktī dejoju mēnessgaismā. Viņi ticēs visam, ko tu teiksi, jo tu esi žurnālists. Bet, ja es, Maikls Džeksons, paziņotu: “Es esmu no Marsa un ēdu dzīvas vistas, un precīzi pusnaktī dejoju mēnessgaismā,” – viņi teiktu: “Eu, dzirdi, tam Maiklam Džeksonam tak nav labi ar galvu. Viņam bēniņos spuldzīte izdegusi! Nevar ticēt nevienam vārdam, ko šis saka.”

Maikls Džeksons Rendijam Taraborelli 1995. gadā

Gribētos, pēc šāda sākuma uzsist sev pa plecu un teikt: “Jepīt grāpī, ku labu profesiju izvēlējos”! Bet ne jau par to stāsts..

Esmu tikusi līdz 133 lapusei un tā valoda vairs neburbuļo, lasu sausus faktus, un man piemetās skumjas, par to cik gan grūta dzīve bijusi šim hamelionam, ceru, protams, ka vēlāk atklāsies jauns valodas izvirdums un interesanti notikumi, jebkurā gadījumā, zināt kaut ko par leģendām nekad nenāk pa skādi.

Vēl pavisam nesen beidzu lasīt grāmatu Ser. Richard Branson “Loosing virginity”. Tā ir grāmata angļu valodā, paša varoņa sarakstīta, līdz ar to daudz personiskāka, atklāj satriecošus faktus par sera ikdienu, ģimeni, piedzīvojumiem. Vislabāk palikuši atmiņā viņa piedzīvojumi gaisa balonā un viņa mātes bērnu audzināšanas stils. Tiešām lieliska grāmata, kuru būtu vērts izlasīt jebkuram, lai saprastu, nothing is imposible!Turklāt par angļu valodu nav jāuztraucas, lasās tiešām viegli, tā ierauj sevī nemanot un garie pārbraucieni sabiedriskajā transporta paskrien nemanīti. Pirms šīs autobiogrāfijas izlasīju arī paša Ričarda rakstītu grāmatu par biznesa vidi, īpaši noderīga varētu būt uzņēmējiem, mani varbūt mazliet garlaikoja, taču arī bija lasīšanas vērta. Tā ir Ričards Brensons “Kailā patiesība par biznesu”. Tā ir personība, kas ir apbrīnas vērta gan ģimenes dzīvē, gan brīvības un iespēju izmantošanā, gan biznesa, gan uzdrīkstēšanās ziņā! Tiešām, Ser. Richard Branson!

Esot Portugālē iesāku lasīt, bet diemžēl nepabeidzu, jo koferī nepietika vietas, lai iestūķētu līdzi, vēl vienu lielisku biogrāfiju – Bono, kas bija pasniegta vieglā intervijas veidā visas grāmatas garumā, lai arī angļu valodā, taču valoda bija tik sulīga, ka katra šūna sarāvās no prieka jau atkal pabeidzot nodaļu. ļoti priecātos, ja šī grāmata atkal nonāktu manās rokās, tā mani iedvesmoja ne mazums – get monkey off my back!

Kas vēl ir iekrājies manu biogrāfiju plauktiņā, ja runājam par pasaules slavenībām, tad tas ir arī viens no izcilākajiem ģitāristiem Eric Clapton. To gan lasīju latviešu mēlē, un arī aizrāva ne pa jokam. Biju tik ļoti safanojusies par šo mākslinieku, ka biju novilkusi viņa diskogrāfiju, skatījos viņa dzīvās uzstāšanās Youtube pieejamos video. Ēdu visu, kas bija saistībā ar viņu. Šobrīd, joprojām, manā topā ir viņa izpildītā “I shot the sheriff”, kas, manuprāt, skan fantastiski. Viņa mūzika ir klausīšanās vērta un dzīvesstāsts lasīšanas vērts, tiešām fantastiski! Tas kā mākslinieks ticis galā ar savām atkarībām, nespēj atstāt vienaldzīgu, turklāt ģitāristam kļūt kurlam, diez vai ir viegli, taču, ja mūzika ir dzīves aicinājums ne tas vien ir iespējams!

No šīs pašas sērijas grāmatām manās rokās nonāca arī nu jau aizsaulē aizgājušās baskājainās dīvas stāsts. Jāatzīst, grāmata bija pa plānu, līdz ar to manā atmiņā arī maz, kas palicis, tomēr, cik atceros bija interesanti. Viņas mūzika ir noskaņa, tā nav ballīte!

Visbeidzot tiem, kas aizrāvušies ar mūziku, iesaku izlasīt mūsu pašu Rudaka grāmatu “Rokupācija”, daudz kas atklājas no aizkulisēm un ikdienas, bieza, bet lasīšanai viegla. Turklāt ņemot vērā mūsdienu tehnoloģiskās īpatnības diezgan viegli varēsiet izsekot tā laika mūzikai, lai arī man tādi visādi mūziķi pie sirds īsti neiet, grāmata bija laba, valoda lieliska!

Kas vēl ievērības cienīgs ir gājis caur manām acīm, laikam vislabāk spētu pastāstīt bibliotēkas apmeklētāja kartīte, jo nopirktās grāmatas ir vieglāk atsaukt atmiņā. Atceros, ka Universitātes vajadzībām lasīju Kārļa Ulmaņa biogrāfija, man tas joprojām šķiet labākais no mājasdarbiem, atgādināja literatūras stundas, darbu analīzi. Kārlis bijis varens cilvēks ar skaistiem ideāliem. Grāmata dikten iedvesmoja, ļāva palūkoties uz mūsdienās melno politiķa profesiju caur zelta maliņas prizmu. Bija silti un tas laikam ir galvenais. Diemžēl šīs grāmatas vāka attēlu man neizdevās atrast.

Šīs ir spilgtākās izlasītās biogrāfijas, kuras atceros, neizpaliek arī dažādi žurnālraksti par ievērojamu cilvēku dzīvesstāstiem, pēdējais spēcīgākais bija raksts krievu valodā par Paolo Koelju, kuru lasīju Portugālē.

Tagged