Tu esi valsts.

Pirmā maija rītā, sēžot Latvijas Republikas Saeimas sarkanajā zālē un klausoties Vairas Vīķes Freibergas atskatā uz Latvijas 10 gadiem Eiropas Savienībā, es sajutos iekšēji varen priecīga un pat lepna ne tikai par sevi, bet arī par savu valsti, par savu eiro pulksteni, par būšanu tajā brīdī. Kā nākas, kā ne, kad es biju pusaudža gados es nesapņoju vairs, ka būšu balerīna, mani sapņi bija nedaudz izauguši līdz ar mani un es sapņoju, ka kādreiz būšu valsts prezidente – skaists, zinošs, pašpārliecināts, harizmātisks, iedvesmojošs cilvēks, kas pār pārēm mīl savu valsti un dara visu iespējamo, lai tās iedzīvotājiem būtu nodrošināta laba dzīve.

Lai kļūtu par prezidenti man vēl ir kādi 20 gadi laika. Jāatzīst, ka es šobrīd jūtos varen labi, manuprāt, pēdējo 10 gadu laikā es esmu augusi savā personībā tik ļoti, ka man ir pamats lepoties pašai ar sevi, es nevaru teikt, ka man ir trīs ķipari, māja un mīlošs vīrs, nē, mana dzīve ir nedaudz citāda, bet vai tāpēc sliktāka. Man nedaudz neveicas ar ilgtermiņa attiecībām ar pretējo dzimumu, kaut kā nākas, ka viņi mīl savas bijušās vairāk nekā mani un es esmu vienkārši skaists plāksteris, kas palīdz sadziedēt mīlestības cirstās brūces. Bet ari šai ziņā es tomēr nedrīkstu sūdzēties, jo manas atmiņas man neviens nenozags, skaistos pirmos skūpstus un nakts pastaigas, jāatzīst, ka līdz šim lielākā daļa manu attiecību ir dzīvojušas naktīs, tādēļ raidīšu domas Visumam, lai man nākamais vīrietis ir tik skaista personība, kas dodas ar mani pilsētas ielās arī dienas gaismā, ar kuru kopā mēs varētu dzert mohito, alu vai vīnu kādā bārā vēlā pēcpusdienā, ar kuru kopā mēs soļotu gar jūru un kāptu kalnos, ar kuru mēs, piemēram, izdomātu, ka gribam pavadīt nedēļas nogali Liepājas Fontaine viesnīcā un izvandīties pa apkārti..aplūkot Kuldīgu, Alūksni, Krāslavu un Parīzi.. Jā, es gribu būt prezidente, sieviete ar kuru, mans vīrietis lepotos un kuru cienītu un mīlētu, ar kuru atļautos darīt muļķības un piedzerties Porto vīna darītavās dienvidū!

Image

Pēc diviem mēnešiem, man jāatzīst, es nevaru saprast, kā es jūtos, zinu tikai vienu es esmu gatava jaunām attiecībām, esmu pateikusi ardievu iepriekšējām uz neatgriešanos. Tā bija mīlestība, sajūtas un atmiņas nepazūd, bet es esmu gatava savu mīlestību raidīt cita virzienā.

Protams, ka es joprojām atceros pirmo skūpstu, dzelzceļa stacija, tikai nolijis lietus, vasaras vidus, saullēkts.. kā gan kaut ko tādu var aizmirst, nevar un nevajag. Šajās attiecībās es iemācījos visnotaļ daudz:

1. Vīrietis var būt draugs.

2. Nekad nemaini sevi cita dēļ, ja tev patīk augstpapēžu kurpes nēsā tās, ja tev patīk uzkrāsot acis, dari to, ja tev patīk smaržas lieto tās..

3. Nav nekā labāka par uzticēšanos, pat, ja beigās attopies pie sasistas siles, tu esi pilnībā izdzīvojis visu līdz šai bedrei.

4. Ja tev vīrietis/sieviete saka, ka viņš joprojām mīl savu bijušo, bēdz kā nelabais no krusta! 

Eh!😀

Man joprojām ir mazas brūces plaukstās, bet man izdevās aizbēgt.

Ardievu pagātne, čau,rītdiena, es nāku ar vien skaistāka un gudrāka! Vismaz tā man gribās domāt..😀

Image

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: