Monthly Archives: Septembris 2013

hablar.

Jau otro piektdienu dodamies pie cilvēkiem stāstīt gudras lietas, atbldēt uz viņu jautājumiem un iedrošināt. Ir grūti, jo nākas sastapties arī ar ļoti negatīvu attieksmi, tomēr vakar es man sametās kamols kaklā un es vēlējos apskaut pilnīgi svešu tanti. Mēs berunājām diezko daudz par valstiski svarīgām lietām, nē, mēs runājām par dzīvi, par sievietes mazbērniem, satiku viņu pirmo un pēdējo reizi, bet sajūta bija it kā es viņu jau simtiem gadu zinātu, runājāmies tik bezgala sirsnīgi, un tad vienā brīdī viņa atnesa šokolādi – publiskā pasākumā, pilnīgi svešam cilvēkam, ar kuru vina ir runājusies padsmit minūtes, ticiet vai nē, pie frāzes: “Meitiņ, tu esi tik labs cilvēks, lai tev dzīvē viss izdodas”, es gandrīz apraudājos, man tik ļoti gribējās viņu apskaut.

Viena cita tante man stāstīja par savu mazdēlu, viņas meita esot mirusi, tāpēc viņa palīdz mazdēlam pa dzīvi kulties, ak, ar kādu mīlestību viņa runāja, jautāja padomus, kas kā labāk jādara ar tām naudas lietām..

Ziniet, cilvēki mēdz pārsteigt.. Ventspilī 74 gadus vecskungs ielūdza mani uz balli, teica, ka labprāt ar mani kādu balli nodejotu 😀 arī par dzīvi runājām un viņa mirušo sievu.. Aj, parunājiet kaut reizi mūžā, atvērtām ausīm, ar vecu cilvēku, un jūs sajutīsiet cik patiesībā daudz mīlestības ir pasaulē, un ne jau nauda, ir tas, kas ir būtiskais..

Nākamnedēļ uz Daugavpili un tad uz mājām, pie saviem mīļajiem.

 

Advertisements

Choise.

Rudens ir tas gadalaiks, kurš manī var ielīst līdz kaulam, tas ir gadalaiks kuru sajūtu visizteiktāk, kā trūdošu lapu smārdu nāsīs, kā nobriedušus ābolus āboldārzā, bet vai ziniet, kura no sajūtām man nepatīk – saules izluzioniskie glāsti, saule spīd un šķiet, ka pat silda, bet var sajust tās tālumu, tieši tādēļ man rudeņi atnes nedaudz skumjas, jo sāk salt gan fiziski, gan sajutās, pat tad ja viss ir ļoti, ļoti labi, rudeņos ir sajūtas, ka kaut kas ir atkal beidzies..

Šogad ejot pa Rīgu es jūtos gandrīz pieaugusi, es apzinos, ka man ir tikai 24 gadi, un pa lielam jau tāds mūžīgs sīkais es biju un palikšu, tomēr manā galvā ir nemitīgs funktieris, kā nostabilizēties, ir skaisti skriet riņķī, bet vajag sameklēt dzīvē jēgu un nospraust stabilus mērķus uz kuriem tiekties, tas, ka es mūzdien skandinu, ka es gribu būt labs cilvēks ir skaisti.. bet es gribu arī uzcelt māju, es gribu strādāt darbu, kas man patīk, es gribu iepazīt cilvēkus, kuri man no apbrīna liek noelsties, es gribu, lai man kādreiz mans mazais apķerais ap kaklu un pasaka: “Mammīt, es tevi mīlu”. Un tā jau laikam ir, ka mums cilvēkiem dzīvē, gluži tāpat, kā dzīvniekiem, ir radīt savu midziņu un pēcnācējus.. Vien mums divkājiem ir izvēle veidot to ģimenes ligzdiņu kā siseņiem, kā bitēm, kā stārķiem, kā gulbjiem, kā kurmijiem.. ir tik daudz dažādu modeļu, tik daudz dažādu izvēļu…

 

 

Ābolos sakrājies dzestrums.

Vakar bija pirts, vienkārša pasēdēšana uz lāviņas un uzsilšana, sarunājām nākošreiz veikt sievišķīgās skaistumprocedūras un papērties ar, tā, lai pasmuko gan ķermenim, gan garam..

Šodien atklāju arī vannu sezonu, guļot kleopatrīgā piena vannā.

Man tik ļoti patīk gulēt varen siltā ūdenī un sajust kā uz sejas izsitas sviedri, tā guļot es vienmēr pārdomāju dzīvi, to, kas ir skaisti, kas ir labi, kas ir jāpilnveido, izdomāju, ka jāuzsāk arī filmu vakari, 24 gadus esmu veiksmīgi izvairījusies no filmu skatīšanās, tagad uznākusi vēlme ik pa laikam kādu nolūkot, sākšu ar kino pagalma repertuāru, ar specifiski labiem darbiem, lai smadzenēm ir jāpadomā..

Un vēl es šodien vannā lasīju jaunāko “Pastaigas” nr. un apjūsmoju mākslinieci, kas vada Survival Kit, tā pēcgarša palika tik laba, tā sajūta, ka es arī gribu piesātinātu, tomēr slow down dzīvi, lai ir silti un dzirkstoši, lai saņemot godalgas, neaizmirstas cik varen garda ir kafija apzēžoties basāk kājām uz norasojuša lieveņa un piemalkojot nedaudz rīta saules saldumam.

Es gribu iemācīties baudīt mirkļus un paļauties avantūrām, visvairāk jau tas attiecas uz finansiālajām lietām, es tiešām lepojos, ka man plus mīnus izdodas lieliski līdzsvarot savus ieņēmumus un izdevumus, tomēr es gribu atļauties biežāk nopirkt lietas sirdij, neiespringstot, par to, ka man taču vajag uzkrājumus, ja nu gadās nebaltas dienas..

Bet vispār šī bija kārtējā jaukā nedēļas nogale, es varu tikai priecāties, cik lieliski cilvēki ir man visriņķī, un es ticu, ka katra nākamā diena būs arvien sulīgāka, citādāk nevar būt!