waiting room.

Es dažreiz pie sevis klusībā apbrīnoju ārstus, nu vienlīdz stipri man viņi parasti arī nepatīk. Bet tomēr, ar cik dažādiem (dažādās nozīmēs) cilvēkiem viņi saskaras (dažādās plaknēs) ikdienas.

Piemēram, šodien sēdēju poliklīnikā. Es, nu man gribētos domāt, viduvēja sabiedrības locekle, kuru nav ne baigais prieks, ne riebums apčamdīt, kura puslīdz jēli spēj atbildēt uz jociņiem, nu tāda, pa lielam normāla.

Ienāku, uzgaidāmajā telpā sēž vīrietis, rašans, kuram 6. jūnijā būs operāciju, par kuru viņš skaļā balsī paziņo zvanītājam, ka “eto ni mesta dlja takih razgovor!”, tad pukstēdams sēž un lapo līdzi paņemto krievu gazetu arhīvu, nemitīgā zemajā startā, lai uzbruktu pavērtām ārsta kabineta durvīm.

Ladna, projehalji, un tad ieveljas vēl viena krievene, izskatās ar putniem galvā, tāda jokaina, kad skaties virsū un nesaproti, baidīties vai uzreiz mukt prom. Pasaku viņai, ka viņa ir rindā aiz manis un mieriņš, tad šī lūko uz mani, un šķiet ik pa brīdim mēģina atdarināt manas kustības un zoda stutēšanu plaukstā.

Un tad nāk super bingo. Sieviete ar ierobežotu atbildību, jeb pilnīgs Aspazijas, Raiņa, Čaka (nē, neder, pa maz matu) un citu makslinieku krustojums, vecumā, kad smilšu vairāk kā ūdens. Bet nu tas tēls, it kā spocīgs, bet tāds, ka vienkārši muti papletis paslepus vēro un kaut kādā ziņā apbrīno. Pelēks, glauns vilnas mētelītis (Anatomijā pierādīts, ka uz vecumu tiešām salst) sirmi, Amy Wainhouse stilā veidoti mati, neķemmēti, mākslinieciski saķopsēti augstā slīpa gliemežvāka formā, brīllītes uz degungala, kkas zelējams mutē, lēnas šļūčosas kustības. Aizšļūc, pakarina mēteli, tad atklājas slaids, vecumā sakrities, bet kopts ķermenis apstiepts ar trikotažas kleitu, caur kuru joprojām vareni spraucas divi alpu pauguriņi ar uzpirksteņiem galos ( laikam, lai asinsriti papildus nenoslogotu, tāds brīvrežīms) un tā viņa piepeld saspicē plaukstas virs gurniem, pieliecas un reibst no pujeņu aroma uz reģistrācijas galda.

Es dažreiz apbrīnoju, ka ar mums visiem trakajiem var viens tāds tik galā. Nez ko ārsti domā par cilvēkiem, vai arī, tas ir tikai organisms, orgānu sistēma, kurai ir jāpalīdz funkcionēt..

7e8986023ee9fe9d9d05558d381c0395

65671a03553c5890ac0e4b2c90aa1faa

d9b94f457c14a49efe4599b4c244e85f

One thought on “waiting room.

  1. p. says:

    Reizēm jūs tos vienus padarāt patiešām trakus😀 Jo nereti kādu bariņu jūsu, tādi vieni “aiznes” sev līdzi uz mājām vai uz sabiedriskā tramvaja sliedēm uzliek, domājot kā lai iečubina labāko padomu, labāko zālīti iekšā.

    ujj.
    ir, ir dažādi.
    ir, ir silti🙂

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: