Vakardienas sarunas atstāsts, no krievu valodas (stāsta vīrietis, ap 50 gadiem):
“Sākumā aizbraucām, bija grūti, nepierasti. Ej pa ielu, uzgrūdies uz kādu un pirms vēl esi paspējis atvainoties, viņš jau smaida un saka “Sorry”. Viņi tur tik smaidīgi un izpalīdzīgi, ne tā, kā te – tādi dusmīgi un sarauktu pieri, uzgrūžas un vēl pasaka, ko tu virsū skrien!”
Un es domāju, ka tikai es nesaprotu Latvijas sabiedrību.
Advertisements
