atmiņas mani silda, bet es vēlos dzīvot šodienā.

Dažreiz šķiet, ka esmu izvēlējusies pati sevi pakļaut eksperimentiem  paskatīties cik daudz no kā es spēju izturēt. Es nesaprotu, kāpēc es vienmēr daru, kā, manuprāt, būtu pareizi, nevis kā es vēlētos. Manī iekšā skan dziesmas, mans ķermenis alkst deju, bet viss, ko es daru, sēžu sakrustotām rokām, kājām un muldu visiem, ka man nav balss, ka man nav ritma izjūtas, tas viss ir pupu mizas, es vnk sevi turu būrī.

Es gribu būt dzīvespriecīga un enerģiska un nevis tā meitene, kas pinkšķ par visu, tiesa, tagad es radu un izliekos, ka neraudu, asaras tek, bet es saku, ka viss forši, tas arī nav pareizi, es zinu.

Gaidu brīdi, kad es beidzot būšu laimīga, bet tas būs tikai tad, kad visi mani draugi būs šeit, kad es kopā ar viņiem iešu vēlās vasaras pastaigās.

b53d8772786ee1e6582eeaea180859e4

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: