balance.

Manī šodien ir sajaukušās visu iespējamo gradāciju un toņu emocijas. Manā dzīvē šobrīd netieši ir daudz mīlestības, seksa, attiecību un melu. 

Pirmkārt, teātris. Traģiska mīlestība zāģu skaidās, džilindžers – Romeo un Džuljeta – Dailes teātrī. Tad Jūlijas jaunkundze Valmierā – dzimumtieksme, attiecības, nodevība, bailes un krišana. Un skatoties šo izrādi es nodomāju – ja mans vīrs būtu aktieris, man neskaustu viņa skūpsti uz skatuves. Bet vai tas ir pareizi?

Vai mīlestība vispār var būt pareiza, vai mēs iemīlamies krūtīs, dibenā, matos, gados, naudā, vai tomēr tajā ēteriskajā esmē, tajā sajūtā par otru cilvēku, tajā vēlmē redzēt otru laimīgu, veiksmīgu un piepildītu?

Dzīve ir jābauda. Cilvēku klātbūtne tāpat.

Vai es esmu laimīga šobrīd, nezinu, bet man šķiet, ka šobrīd es būvēju kājiņu savam laimes eleksīra biķerim, un tas smagums, kas sagūlis uz pleciem šādā uztverē kļūst pašsaprotams, ir grūti, lai vēlāk būtu saldi.

Image

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: