Čau, vecais!

Par vienlīdzību šodien diezgan daudz un dikti, dažādos virzienos runāja televīzijā, manam tētim dikti patika LU debašu kluba pārstāves teiktais jeb drīzāk argumentu pentere par to, kāpēc exprezidents nav pelnījis nekādas privilēģijas un viņš ir tāds pats kā jebkurš sportists, aktieris, ārsts, skolotājs, kā jebkurš no mums. Šajā brīdī es varu pateikt, kāpēc man nesimpatizē debašu klubi, lai arī atzīstu, ka tie sniedz ieguldījumu personas izaugsmē, tomēr tie degradē cilvēcību. Konkrētajā gadījumā, meitene prezidentu padarīja par vienlīdzīgu, argumentējot, ka tas veic līdzīgas funkcijas kā daudzi citi Latvijas iedzīvotāji, un nav tiesīgs saņemt īpašākas privilēģijas kā citi. No argumentācijas viedokļa ļoti skaisti, un pāris gadus atpakaļ es būtu māvusi ar galvu un kliegusi – bravo! Taču šodien es vēlētos pajautāt šai meitenei, kā ir ar cieņu?

Šķiet mūsdienās mums visiem patīk būt vienlīdzīgiem, ja tas attiecas uz naudas un izglītības iespējām un būt individuāļiem, ja tas attiecas uz domāšanas veidu un izskatu.. Kaut kas, kaut kurā brīdī ir pamatīgi nogājis pa dēli.. Ko es domāju par exprezidentu privilēģijām?

Es uzskatu, ka iespējams viņiem nevajag tik pompozas privilēģijas, tomēr cieņu un augstāku statusu viņi ir pelnījuši, viņi ir bijuši prezidenti. Šajā brīdī man patīk domāt kastu, šķiru līmenī un citēt Orvelu: “Mēs visi esam vienlīdzīgi, tomēr daži ir vienlīdzīgāki”. Vai mēs teiktu prezidentam: “Eu, čau, vecais!”, vai mēs šādi uzdrošinātos uzrunāt mācītāju, skolas profesoru, nopelniem bagātu aktieri, galu galā savus vecākus? Diez vai, vai ne?

Mūsu materiālistiskā domāšana ir sviests, jo mums visiem šķiet, ka mēs visi esam pelnījuši bmw, dolce gabana un citus zīmolus, pat tad, ja mums tie nemaz nepiestāv un nav nepieciešami.

Viss ir nepareizi jau pamatos, mūsu ikdienā. Labs piemērs ir minimālā alga, ja nemaldos 200Ls, kas pēc likumā noteiktā, pienākas cilvēkam ar viszemāko kvalifikāciju un prasmēm. Problēma ir tajā, ka mūsdienās tādu algu saņem lielākā daļa no diplomētajiem, protams, arī ar šo apgalvojumu var ieiet auzās, tas ko es vēlos teikt: atalgojumam un cieņai ir jābūt atbilstošiem cilvēka izglītībai un paveiktajam. Atalgojumam būtu jābūt augošai trepītei, jo augstāka kvalifikācija, kas nenozīmē, ka ir obligāti jābūt augstākajai izglītībai, tomēr augstāka alga pienākas, jo kāda jēga tad ir iegūt augstāko izglītību un grauzt sēmenes? Te uzreiz varam atdurties pie nākošās problēmas, studentu pārprodukcija, jau sākumskolā, pamatskolā visi tiek izvilkti aiz ausīm, lai pabeidz skolu, bet varbūt nevajag vilkt, un pieļaut to, ka atkritēji mācās arī augstskolā? Tādā ziņā man laikam patika tā saucamie vecie laiki, kad augstskolās mācījās tikai tie, kas tiešām bija zinoši un uzcītīgi, līdz ar to arī Saeimā 60-80% bija cilvēki ar augstāko izglītību, bija normāla hierarhija, un valstī pietika gan kapraču, gan slaucēju, gan celtnieku, gan metinātāju, katrs atradās tur, kur bija nepieciešams un jutās laimīgi, dzīvoja viensētās un strādāja siena talkās, kamēr tiešām gudrie un diplomētie vadīja valsti.

Iespējams, ka ierakstā ir mazs juceklis, bet domai vajadzētu būt saprotamai. Pie šī vēl noteikti būtu vērts atgriezties.

 

 

 

Tagged

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: