Tu vinmār bysi muns mozīs draudzeņš..

Par katru cilvēku, kas dzīvē sastapts, tā pilnīgi noteikti nepateiksi, ka viņš mīt tavā sirdī, jo vispirms jau cilvēks nokļūst prātā un tikai retais aizkuļas līdz sirds apcirkņiem, un visdrīzāk tikai viens cirkulē pa eksistences sistēmu un palīdz sajust dzīvi.

Es agrāk šausmīgi pārdzīvoju par cilvēkiem, kas ienāca manā dzīvē, man šķita, ka viņu dzīve ir atkarīga no manējās, man šķita, ka ar katru it kā nepareizu rīcību es viņus sāpinu, bet tad es sapratu, ka es arī esmu cilvēks, kuru, manuprāt, vislabāk raksturo, vai arī man vnk patīk kā skan, vārds “individual”. Mēs katrs esam pats pa sevi, taču katrs, mūsu dzīvē sastaptais cilvēks, mums kko dod un kko atņem arīdzan.

Mani cilvēki ir bijuši ļoti dažādi, es parasti tos esmu centusies, piedodiet par atklātību, izķidāt, lai saprastu, izprastu šo konkrēto dzīvo radību, kas nez kādā sakarā sākusi ar mani runāt. Dažreiz šķiet pilnīgs bezsakars, nu kāda velna pēc runāt, sazināties un mijiedarboties ar cilvēku, kurš izpumpē enerģiju, klusībā apskauž vai ir radikāli pretējs savos uzskatos. Vecāki bieži man ir pārmetuši par šādiem cilvēkiem manā dzīvē, jo es nemāku viņus sodīt un pateikt, ka viņi ir tikai slikti un nes manā dzīvē absolūto iznīcību, jo tā nav.. galu galā viņi man parāda, kāda es nevēlos būt, nu tā gudri bija kkur teikts, bet tā tiešām arī ir, bieži, itkā nepareizie cilvēki palīdz nostiprināt uzskatus un principus sevī, piemēram, attiecībā uz naudu, nu es vnk stabilu pērku tikai lietas, kas man tiešām ir nepieciešamas,tas gan neattiecas uz ēdienu, nauda ir vērtība un tā ir jātaupa un jālaiž apritē lietderīgi, jā, es mēdzu agrāk būt skopa.. bet daži manā dzīvē sastaptie cilvēki man iemācīja tādai nebūt, iemācīja dalīties un tagad es vairāk neskatos greizu aci, ja kāds pieskaras manām mantām. Vienu lietu gan man vēl neviens nav iemācījis – mīlēt un mīļoties, bet tas nozīmē, ka kādam ciilvēkam šī misija vēl būs jāizpilda.

Cilvēki mani ir arī pietiekami daudz sāpinājuši, bet nezin kāpēc nevienam no šiem sāpinātājiem nav izdevies manī kurināt ilgnoturīgas dusmas vai naidu, un paldies Dievam, es galu galā uzskatu, ka dods devējam atdodas, labāk vairoju labās domas un piedomāju par man dzīvē svarīgiem cilvēkiem, tiesa tas nenozīmē, ka es nekritizēju objektivitātes robežās šos manas esmes parazītus, un kā vēl! Bet to dabon dzirdēt tikai cilvēki, kuriem patiesi uzticos, jo ticiet man es netaisot kādu aprunāt ar cilvēku, kas man nav nekas, kas ir tikai pasaules klaidonis – tenku taša, šī suga man īpaši riebjas, vissāpīgāk ir kad tās tašas ir ilgu laiku izlikušās par draugiem. Par laimi šķiet šobrīd man ir patiesi uzticami draugi, jo no tašām es parasti ātri atbrīvojos, nav ko turēt iepirkumu maisiņus ar cauru dibenu, visi banāni izkritīs pa ceļam no veikala. Principā tas arī ir iemesls, kāpēc man ir maz draugu!😀 Kaut gan patiesībā man viņu ir diezgan daudz..

Kā man viens ļoti tuvs cilvēks teica: “I hate small talks”, eh, ka es jums saku, tas ir tas, kas man riebjas, nu ja man nav ko teikt es neteikšu, un ja man nav par ko ar tevi runāt, es nerunāšu, un to nav jāuztver kā apvainojumu vai manas kautrības izpausmi, jā.

Man šķiet, es kkā lēnām aizplūstu no uzstādītā ieraksta mērķa.. Jebkurā gadījumā atcerieties, ka cilvēki ir lieliski, ik katrā no divkāju radījumiem, ja neskaita vistas (kaut gan tās dēj gardas olas un gaļa arī nav smādējama), ir kripatiņa laba un vērtīga, pat vislielākajā kretīnā, to tikai ir jāsaskata un jāsaprot ir pa ceļam vai nav. Problēma ir tajā, ka mūsdienās mēs šausmīgi pievēršam uzmanību mūsu datora, telefona, mašīnas vai televizora parametriem, bet aizmirstam padomāt par īpašībām, iezīmēm, raksturu, kas ir cilvēkos mums apkārt, un tad mēs attopamies nesapratnē, kāpēc tas cilvēks ir pēkšņi pazudis no mūsu dzīves vai kļuvis neinteresants..

Tagged

5 thoughts on “Tu vinmār bysi muns mozīs draudzeņš..

  1. labi, ka TĀ taša ir caura, jo bez banāniem var tīri labi iztikt. sazīmēju par kuriem ir runa.paldies par ilgi gaidīto ierakstu…kā vienmēr saistošs!

    • gingerjol says:

      Ehh, šoreiz bija tā in general par manas dzīves cilvēkiem, savā melnajā kladītē plānoju kādreiz veikt detalizētus cilvēku portretus, man tas vnm ir šķitis inčīgi, bet nu nezinu… Prieks, ka patika, pareizāk sakot, saistīja😉

  2. Miķis Edžulsons says:

    Zini ko? Tev galīgi labi sanāk pasniegt lietas rakstiski. Nu tā, ka topiks arī var nebūt lasītāja interešu saraksta augšgalā un viņam var nebūt nojausma, par ko ir runa, bet tāpat bieži pavelk. Tāpēc jau arī iemetu šajā blogā aci ik pa laikam. Ja teksts viegli lasās, es ar prieku lasu viskautko par dajebko.

    Ar vārdu sakot – kad būs laukā grāmata, ko?

  3. gingerjol says:

    o, jēziņ, šobrīd sasmaidījos ļoti🙂 Paldies, pateicoties šādiem komentāriem ir stimuls uzvarēt slinkumu un darināt vārdu virknes, paldies! Ja godīgi, es tiešām ceru, ka man kādu dienu būs sava grāmata, kas turklāt cilvēkiem patiks, tas kādreiz bija mans bērnības sapnis.

  4. Ieva says:

    Nu, tad, lai izdodās!🙂 Cheers!

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: