Viņu stāsti III.

Vai tā bija mīlestība, kas sapina šos abus stāvus kopā vai kaisle, plika kaisle un spīts.

Viņš viņu pamanīja bāriņa dzerot alu ar draugiem. Viņas saceltajos, viņaprāt, neglīti veidotajos matos vizēja divi zīmuļi, debesu zilā krāsā. Noķiķinājis par viņas atribūtiku, viņš tai vairs nepievērsa uzmanību.

Viņa bija atnākusi ar draugiem iedzert un paskatīties futbolu, tas nav viņas mīļākākais sporta veids, tomēr tā ir iespēja būt patīkamā vidē un uz brīdi aizmirst par iztikas pelnīšanu. “Uuu, Ronaldo! Tu redzēji, kas par dupsīšmuskuļiem?” – viņa griezās pie draudzenes un abas sāka neprātīgi smiet, asarās izmirkusi, viņa aizgāja pie bāra paķert vēl vienu aliņu, piektdiena taču!

Pēķšņi viņa sajuta, ka viņas mati izritinās pār muguru, kā jūrai noskūpstot krastus. “Vai drīkstu aizņemties, šķiet jums vienīgajai ir līdzi rakstāmpiederumi!?” viņā vērās puisis ar mazliet ķircinošu, tomēr labestīgu skatienu, teica, ka nākošo aliņu uzsauc viņš. Viņa ciest nevarēja, ja kāds cits aiztika viņas matus un nu tie bija palaisti vaļā..

Viņš neuzsauca viņai aliņu, todien ne, jo viņa ar draugiem izdomāja aiziet uz tuvējo picēriju, pa ceļam gan viņi nokļuva bērnu rotaļlaukumā no kura tika padzīvi ar policijas palīdzību.

Viņš tikai noskatījās, kā viņa šūpolēs atgāž galvu un viņas mati te bēg, te atkal cenšas panākt. Viņš vēl nekad iepriekš nebija saticis tik pieaugušu bērnu..

Tagged

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: