viņu stāsti II.

Pilnīgs klusums telpā, tikai elektrība klusi ieguldz rozetēs, pavērti skropstu gali un viņa atceras sapnī redzēto.

Uzsilis, tumsnējs mežs. Melnbaltais kino. Viņa, kā princese, gariem, gaišiem, vēja apjoztiem matiem dodas gar takas malu biezoknī. Piejāj, vai cik banāli, princis baltā zirgā, piedāvā piebiedroties. Viņa jūtas drošība, apskāvusi tvirto augumu. Var redzēt koka māju, drīzāk būdu, tai blakus skaists pīlādzis, kas vienīgais piešķir brīdim krāsu, oranžas ogas lūdz tās apēst. Tā zaros sēž vēl viens krāsas kamols – sarkankrūtitis un saka princesei, ka viss būs labi.

Viņa taču netic tam, ka putni runā.

Basām pēdām aiztek uz virtuvi, kur viņu jau gaida brokastis. Bērni šodien izcili mierīgi. Viņš jautā, ko viņa redzējusi sapnī, viņas kārta stāstīt. Viņa silti atbild, ka neatceras, ko redzējusi, apskauj viņu, noskūpsta bērnus un satver plaukstās savu mīļāko kafijas krūzi, baltu porcelāna bļodiņu ar osu. Tumša un stipra, tā ir viņas rīta garša. Viņa nemeloja. Viņa pastāstīs sapni vēlāk. Viņai nepatīk runāt no rītiem.

 

Tagged

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: