Porto.

Gada beigas ir labākais laiks, lai atskatītos uz piedzīvoto.

Tāpēc es sniegšu Jums nelielu ieskatu par pilsētām, kas šogad man ir kļuvušas īpaši mīļas. Pirms gada, man nebij’ ne jausmas ko es piedzīvošu šogad, es varu droši 2011. gadu pasludināt par savu līdz šim laimīgāko, jo es pati cīnījos par savu dzīvi, es dzīvoju šķirti no savas ģimenes, es iepazinu citu dzīvi, un tā ir dzīve, kas man patīk.

Sākšu ar Portugāli un Porto, vietu, kur pavadīju 6 savas dzīves mēnešus, kurus visticamāk nekad neaizmirsīšu, tas bija fantastisks laiks, protams, daudz ko varēja darīt citādi, bet posli draki, kulakami ni mašut!

Tā ir pilsēta okeāna, Atlantijas Okeāna krastā, pirms es turp devos nezināju gandrīz pilnīgi neko, vien teicienu sun, sand and sangria! Kāpēc es sāku tieši ar okeāna pieminēšanu, ja pat īsti nemāku peldēt, vien kulties pa ūdeni, jo tieši ar okeānu man saistās visspilgtākās atmiņas.

1) Tas kā mēs, bariņš valodu kursa studentu, vēlās Janvāra pēcpusdienās devāmies sagaidīt saulrietu, kā it kā mācījāmies, bet parasti jau saldi gulējām, vai čalojām, dzērām sangriju un pīpējām ūdenspīpi;

2) Mana skaistākā Februāra nakts okeāna krastā ar misteru X, kad sēdējām viens otra azotē ieritinājušies un spriedām par savām nākotnēm, tieši tā, katrs savām, jo zinājām, kopēja mums tā vai tā nespīd, kgan bijām uz vieniem svaru kausiem liekami, arī viņa vecāki nezināja daudz ko par viņu..ar viņu vnk bija tik viegli runāties. Mēs sagaidījām saullēktu, un laikā, kad citi devās uz lekcijām, mēs iekāpām autobusā, lai dotos uz kojām, gulēt, katrs savām..un mēs nosolījām, ka citi biedri par šo visu neko nezinās, jo mums nevajadzēja baumas par mīlas pārīti, mums vnk vnm paliks noslēpums.. Nu labi, Ieva par šo zina!😀

3) Un tieši pateicoties Ievai man ir arī trešais okeāna stāsts, jo viņa agrā pavasarī uzdāvināja man vienu no savām sērfošanas stundām. Savukārt, es piekritu tikai tāpēc, ka man bija palicis prātā Karela teiktais – fear is only in your head! Kad es nonācu zem ūdens, neveiksmīgi nolecot no dēļa, jo man bija bail no viļņa, visa dzīve paskrēja garām.. man joprojām ir mazliet bail no ūdens, bet, ja man kādreiz dzīvē būs iespēja, es noteikti mēģināšu atkal kāpt uz dēļa un ļaut ūdenim sevi apskaut, jo mēs esam spēcīgāki nekā mēs domājam, jā.

4) Okeāns, bija tas pie kura es devos savā 22. dzimšanas dienā, es biju pilnīgi viena ar savu fotokameru un pierakstu kladi. Un es teicu paldies Dievam, par to, ka viņš man ļāvis baudīt vienatni tik skaistā vietā.

Brīžos, kad es jutos vissliktāk, es izvēlējos iet, pēc iespējas tālāk un apskatīt pilsētu, tas bija visskaistākais, ko varēja darīt viens pret viens ar pilsētu. Es nepiepildīju vienu no sapņiem, bet ceru, ka kādreiz vēl atgriezīšos, lai to izdarīt – veikt pārgājienu Douro upes ielejā, ar labiem cilvēkiem un mugursomām.

Ribeira, viena no skaistākajām vietām, ko jebkad esmu redzējusi – kafejnīcu un cilvēku pārpildīta vieta upes krastā. Šeit es strīdējos ar kādu Brazīlieti-Zviedru, par to, ka viņam nevar būt tikai 19. gadi, pēc 6 dokumentu apskatīšanas izrādījās, ka tomēr var.

Savukārt, mani viņš mēģināja pārliecināt, sakot, ka man ir burvīgs britu akcents un es noteikti esot no Zviedrijas, patiesībā, es tanī Februāra naktī vnk biju pārsalusi un cerēju drīz doties mājup, jāsaka randiņš neizpalika, tiesa puķu vietā saņēmu coca-cola -2l😀

Kurus no tūrisma objektiem mēs visbiežāk apmeklējām Porto – protams, portvīna darītavas, jepīt tevi rāvis, kā lai neiet, ja katru reizi iešķiebj divas glāzes degustācijā un tas nekas, ja tur jau atceras tavu vārdu, katru reizi komplektā nāk arī jaunas sejas un citi stāsti.

Šī ir pilsēta, kur vienmēr var atrast kur piemesties, var atrast, ko darīt, var vnk nedarīt neko, jo te var elpot atmosfēru, te var slīpēt ielas un vienlaicīgi baudīt kultūru, šo pilsētu var tikai iemīlēt, neskatoties uz to, ka šeit man visbiežāk gadījās darīšanas ar suņu un baložu fekālijām.. gan zem kājām, gan uz somas, gan matos. Nākošreiz pirkšu loterejas biļetes!

Vairāk tūristiska, ģeogrāfiska, raksturojoša rakstura informācijas iespējams iegūt sekojot šim linkam:

http://en.wikipedia.org/wiki/Porto

Vnk, ja ir iespēja brauc, nenožēlosi, pat, ja nonāksi tikai uz pāris stundām, šī pilsēta apbur no pirmā acu skatiena, vienīgi par augstpapēžu kurpēm aizmirsti laicīgi, jo ērtāk, jo labāk, jo ielas te ir stāvas – var gan kāpt, gan šļūkt!

Un te mazliet manas Porto mūziciņas, jauki puiši, laba mūziciņa, viņi iesildīja manu dzimšanas dienu. Visbiežāk apmeklētie koncerti. Patīk man viņi.

Tagged

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: