Ziedoņa vārdiem.

“Ir jābūt tādai vietai, kurā tu atnāc rūpju pilns un pēkšņi – sirds iesāpas no skaistuma…” Tveices pielietas ielas, sakarsis bruģis, Bruno Marss velk cigāru uz šķērsielas mājas sienas, cilvēku sirdis spēlē mūziku, atvērts logs, Dievs aplej pasauli, lai neizžūst.. tā manās ielās pinas soļi, tā es šodien domāju..tā man šodien Latvija ķeras sirdī, tā es sirdcilvēkus rodu..tinte beidzas..
“Un, kad es paskatos uz rietiem, kāds roku man uz pleca liek : ” Mums šajā dzīvē visa pietiek, mums tikai laika nepietiek” tā es atlieku savus draugus un ģimeni, jo man laika nepietiek..

Jūs jautāsiet, kāpēc rudenī tik ļoti Ziedoņa vārdiem runāju, tādēļ, ka dzīve ir pastalas, kas piegulst pie kājas un paceļ debesīs. Jau gandrīz 2 mēneši Madridē un 8 prom no mājām, varbūt tu lasi un domā, ka esmu tevi aizmirsusi, bet man gribas tikai teikt “Jauns vēl esmu. Gribas sākt no gala. Vēl joprojām ļoti patīk vējš. Sasāp kopā sirds un debesmala. Vēl man dusmas ir, ka ļaudis sēž”.

Es mīlu savu dzīvi, esmu egoiste un pametu Jūs. Bet es sirdi paturu pilnu. Es atgriezīšos, citādāks, bet tīrs.

22.08.2011.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: